|
Apr. 2nd, 2008|09:27 am |
Cērtu "sunim" asti. neizdodās, jo suns mūk prom, bet nocirst baigi gribās. Jūtos bezspēcīga, jo no manis neatkarīgu apstākļu dēļ suns vēl joprojām ar asti staigā. Tāpēc citreiz vakaros raudu. No bezspēka. Un tādos rītos kā šie nāku uz darbu ar aizpampušām acīm. Man šķiet, ka pateicu pat pārāk daudz. |
|