es saraujos kamolā un nepārtraukti vērtēju un izvērtēju sevi. Pārāk daudz domāju, pārāk maz ļaujos..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka..
Saraujoties kamolā Tu vari vērtēt tikai sevi.. nevis sevi konkreetaa situaacijā.. Es saprotu.. Pazaudēt sevi nedrīkst un sāpīgi nodarīt arī nē..
TAČU.. attiecības jau jāizkopj un ar tām visapkārt jādzīvo visu mūžu.. es jau neko.. tikai padomā par tām adatām.. un tas būs atkal kas jauns, vai ne ?
Jo sevi jau pilnībā nekad neiepazīsi.. lai gan tik ļoti to gribas.. vispirms ļaujies.. tad domā.. jo agru vai vēlu jau jāļaujas būs.. Tava dvēsele alkst pēc tā.. un labi būtu, ja tad Tu varētu sev teikt.. jā.. tagad es nudien esmu tam gatava.. vismaz tik gatava, lai ļautos iet solīti tālāk..
VACATIO? Es par to vai par kautko citu ? :-)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī par to. Pirms nedēļām divām paspēru mazu, bet ļoti nozīmīgu solīti, lai ļautos. Vai tas bija tā vērts?-Jā! Nezinu vai tāpat domāšu arī rīt, tomēr..es nestāvu uz vietas :)

(Reply to this) (Parent)