| |
[Apr. 28th, 2022|07:44 pm] |
Ukrainiete Marina ir bijusi pie manis 2x.
Un tā turpinās 2x mēnesī.
Uzturam cienīgas attiecības. Padzeram kafiju, parunājam.
Viņa atbrauca ar pilngadīgu meitu, kurai omīte dzīvo Jūrmalā. Pati Marina ar pirmo vīru sķīrusies, bet uztur kontaktu, jo viņš ir aktīvajā frontē pie Donbasa. Otrais vīrs un viņas pašas mamma palika mājās, vīru frontē pagaidām neņem, kaut pats gājis pieteikties. Viņas ciems ir netālu no ru un baltkrievijas robežas, tomēr pagaidām nav daudz cietis (salūta rūpnīcu netālu no viņas mājas bombardēja), tāpēc vīram un mammai salīdzinoši (cik nu) droši. Pati izbrauca dēļ meitas un tāpēc, ka Jūrmalas ome uzstāja, lai ved ārā mazmeitu kamēr var. Baidījās par izvarošanām.
Marina ātri atrada arī patstāvīgu darbu, bet par smiekla naudu un izklausās, ka tur viņu izmanto kā melno darba spēku. Palaidu ziņas pa kluso no viņas, gribētos atrast viņai citu darbu.
Sestdien pastāstīja, ka atradusies draudzene ar ģimeni no Mariupoles, ar kuru mēnesi bija pazuduši sakari. Pēkšņi piezvanīja no krievijas. Krievi bija izdzinuši uz savu robežu, nofilmēja kino, kā ukraiņi "paši laužoties" krievijā iekšā, tiklīdz tika pāri robežai, tā visiem piedāvāja braukt uz Sibīriju, raktuvēs strādāt. Viņai, par laimi, atradās attāli radi krievijā, sazvanīja tos un tika līdz viņiem, tagad cer tikt laukā no ru un atgriezties atpakaļ Ukrainā tikai kādā mierīgākā reģionā. |
|
|
| Comments: |
bļa es nevaru, ja es tagad būtu centrāltirgus rajonā kaut kur, vnk pirmajam krimnašistam pārgrauztu rīkli, un tad bļe abi gulētu slimnīcā vai mentenē. tas naids ir neaptverams. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}