| |
[May. 15th, 2018|01:34 am] |
pavisam nesen bija 29. pavisam nesen es biju vientuļa, depresīva un domāju, ka man nekad nebūs bērnu.
Kad gaidīju pirmo, domāju - vai es vispār apzinos uz ko pati parakstos? un tad viņš piedzima un dzīve pirms viņa aizmirsās. Kad gaidīju otro, atkal domāju- vai es patiešāmu aptveru uz ko parakstos? Un rad piedzima arī viņa un šķiet, ka dzīves bez viņas nekad nav bijis.
viss it kā rit savu gaitu, bet reizēm es tomēr esmu no malas. Jo lielāks aug vecākais, jo vairāk es uz viņu skatos un domāju - tā tiešām ir mana dzīve? man tiešām ir bērni? divi ? jeb mani te vienkàrši kāds ir ielicis jau gatavā dzīvē.
Es esmu par mazu, jaunu un neaptēstu, lai saprastu situāciju, ka vecākais tūlīt būs skolnieks. Šogad.
Man ir bērni un viens no viņiem šogad ies skolā. jā.
tas viss ir ļoti dīvaini. |
|
|