| |
[Jan. 22nd, 2018|11:39 pm] |
Tas aizgājušais laiks, kurš nekad vairs nebūs atgūstams,
Nekad mūs arī nepametīs
Tās aizpūstās smiltis ir berzušas un skrāpējušas
Tas aiztecējušais ūdens ir slīpējis un veidojis
Gludus, ar skrāpējumiem, reizēm izrautiem robiem, cerams, pieslīpētiem.
Varētu gribēt mazāk strīpu, vairāk gluduma. Bet ir kā ir.
Un viss ir tepat- tas laiks un smiltis un ūdens. |
|
|
| |
[Jan. 22nd, 2018|11:54 pm] |
Ielien epastā, sameklēt audumu veikala pazudušo paroli un pēc atslēgas vārda atrod sev adresētu erotisku stāstu.
10 gadus senu.
It kā no citas dzīves. Bet dzīve tāpati. Turpinās tikai citādi.
Paroli neatradu, karstvīnu pārvārīju.
Lai pāris mirkļus sajustu atkal tīkliņzeķes uz kājām. Sēžot čībās.
2 gulošu bērnu elpa fonā. Un vēl viens silts ķermenis blakus.
Čau! Bija labi tevi atkal satikt, pagātne mana. Pienāc vēl. Tikpat skaisti un maigi. |
|
|