| |
[Nov. 27th, 2008|11:35 am] |
Aizved mani tur, kur apsnigušas vilku vāles vējš šūpo. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2008|12:35 pm] |
Zini kā ir būt tādā miglā, kad jūti, ka mīl, jūti, ka esi vajadzīga.
Galu galā - mīli pati. Jūti, ka viss ir it kā ir labi un tagad, šajā mīrklī vajadzētu būt laimīgai,
Bet apzinies, ka tavas smadzenes velk arvien dziļāk iekšā kaut kāds psihisks murgs, emocionāla migla un tu vari tikai sēdēt, automātiski darboties un gaidīt kad tas pāries.
Cīnīties ar to? Nē, tu neizini kā tas ir, ja domā, ka ar to var cīnīties.
Nav gribas.
man šķiet es jūs uztveru vairs tikai caur zaļu, lipīgu, miglainu masu.
Piedodiet. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2008|12:42 pm] |
Bet ir brīži, kad jāpieņem lēmumi.
To es varu. Bet tikai ar nosacījumu, ka par to sekām domāšu vēlāk. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2008|03:57 pm] |
Un vispār jau es arī pati varētu darināt kartiņas (biju domājusi pirkt, jo talanta kartiņu gatavošanā man nav).
Bet drusku fotografēt gan es māku.
|
|
|