| |
[Sep. 20th, 2008|03:47 pm] |
Mēs rāposim, kauksim, bet nepadosimies.
Kamēr būs izsmelta pēdējā iespēja.
Un tad mēs izdomāsim kā skaisti nodzīvot pēdējo dienu.
Bet cerība jau nemirst, tad jau mēs ar. |
|
|
| |
[Sep. 20th, 2008|08:48 pm] |
Domājot par to, kāpēc ir tik skumji mirt - mēs baidamies par tiem brīžiem, kurus nekad nepiedzīvosim.
Bet sasodīts, mēs tak pat nezinam vai tas ko nepiedzīvosim maz ir piedzīvošanas vērts.
Bet cilvēks nu gan ir traki ziņkārīgs radījums. |
|
|