| |
[Mar. 5th, 2008|11:06 pm] |
Nocenots cilvēciskums. |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2008|11:19 pm] |
tad, kad skaidri nodala sexu no emocijām
padara to dzīvniecisku, nemēģinot izlikties vai saskatīt to kā nav
labāk atklājas arī pašas cilvēcīgums.
Tas ir koncentrējies kaut kur atsevišķi, izsijājies un kļuvis pieejamāks.
Vai kādam to vajag?
Es nezinu. Noteikti vajag. Tikai nezinu kur, nezinu kam.
Varbūt ne tur, kur esmu gatava iet, varbūt ne tam, kam esmu gatava dot.
Ir tāds vaļā vēršanās posms, kad gribas vai nu noslēgties pavisam vai iztecēt pāri malām. |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2008|11:27 pm] |
Vēlreiz atrast to azoti, kurā justies kā mājās. |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2008|11:46 pm] |
Varbūt pārlūztot iesīkstējušo aizspriedumu kaulam, ārā pēkšņi iztecējusi sula..
Varbūt tas ir tas, kas tek laukā burtos. |
|
|