| |
[Oct. 10th, 2006|10:10 am] |
Ir sajūta, ka es drīz aiziešu. Vēl negribētos, bet ir lietas un notikumi no kuriem mēs nevaram atteikties, jo tie ir mūsu dzīves kolonnas un pamati.
Es ļoti gribētu līdz tam pagūt būt ar Tevi. Redzēt kā Tu atkal notici, ka viss var būt savādāk. Un tad Tevi atlaist... maksimāli nesāpīgi. It kā mēs viens otram būtu bijuši tikai tilts uz to, ko patiesībā meklējam.
Asaras sariešas no domas, ka nebūsim kopā līdz galam... un arvien biežāk šķiet, ka mīlu..., bet nepamet sajūta, ka es un Tu nākotnē kopā neesam paredzēti. |
|
|