| |
[Jul. 7th, 2006|03:50 pm] |
Pielabināties sāpēm. Klusi, nemanot, bet uzstājīgi. |
|
|
| |
[Jul. 7th, 2006|07:08 pm] |
| [ | mood |
| | karsti | ] |
| [ | music |
| | klusums | ] |
Ir nepatīkami redzēt, dzirdēt kā tuvie ar naidu un neiecietību sev un otram dzīves posta, tad meklē un sūdzas, bet vai tad var iemācīt samierināšanos, vai var iemācīt piedot?
Ir lietas, ko var iemācīties, bet nevar iemācīt.
Piekususi runāt, viņas tāpat nāks atkal un stāstīs par naidu un nespēju pieņemt. Un brīnīsies par ko gan viņām tas. Bet par to pašu. Jo viņām dod un dod, bet viņas noniecina un tad, kad visu atņem, tad nesaprot. Un dzīve atkal dos un ņems nost, kamēr sapratīs pašas to, ko dzirdējušas jau gadiem - pieņemšanu un piedošanu. |
|
|