| |
[May. 25th, 2006|11:35 am] |
Atbilde, kā parasti, atnāca pati.
Atturības periods beidzies.
Nekas jau nemainās.
Kļūst vieglāk. |
|
|
| |
[May. 25th, 2006|10:13 pm] |
Saaukstēšanās tas galīgi nebūtu nekas, bet es nevaru īsti saprast un pienācīgi atbildēt uz vēstulēm no tiem, kas grib rūpēties. Būtībā saprotu tās ziņas, bet vārdi nekārtojas atbildēs.
Un kakla sāpes tas galīgi nav nekas. Uz brīdi sajutos vainīga, ka kāds vispār jūtas norūpējies.
Man vajadzēja vēl ko svarīgu uzrakstīt, bet mēģināšu to savirknēt rīt. Tikai doma jāatceras. Par ko tā bija? |
|
|