Es no riita pamodos ar mazliet lidzig sajutu, kaut gan no otras puses ne-lidzigu. Ka nekas ipashs tuvakaja laika (no shibrizha skatupunkta) nav gaidams, nav ko gaidit. Ka ir parasta ikdiena. Un viss. Te un tagad, un nezinu ko ar to iesakt. Jo k-ka lidz sim bija par ko ceret, domaat, gaidit. Soriit- nekaa! Baisi divaini. Tev taa nav bijis?

(Reply to this) (Thread)

Es parasti krītu galējībās. Man no rīta bija: "esmu resna, naudas nav, darbs apnicis..viss slikti.."
Tagad to visu piezemēju, jo apzinos, ka apbrīnojami velti izšķērdēju laiku un tas drūmais ir no piepildījuma trūkuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taisniiba. No piepildiijuma trukuma.
Un man veel plusa no tas pashas nemaceshanas sheit un tagad..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja - šeit un tagad.
Jāiemācās. Jāmācās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un taa jau 24 gadus... :)

(Reply to this) (Parent)

man tas šeit un tagad ir, bet, kad atskatos uz vakardienas, pagājušās nedēļas, mēneša "šeit un tagad", tad saprotu, ka nekas nav noticis, lai būtu gandarījums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man k-kur atminaa palika/uzpeldeeja txt par saldejuma kokteili. Bet kad tas bija un kur tas bija...?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pie šokolādes :)

(Reply to this) (Parent)