|
Jan. 28th, 2014|11:29 pm |
Staigā sievietes, nēsā sevī cik_tur_tās olšūnas, aizbildinās "par jaunu, par maz laika, nav īstais vīrietis, pārāk daudz darba, pārāk maz naudas utt" un nenojauš, ka nēsā sevī visu pasaules laimi un mīlestību.
Brīžiem ir tā, ka nevar nolikt bērnu gultiņā, jo negribas laist viņu vaļā. Negribas atlaist ilgāk kā uz sekundi. Vai tad laimi kāds grib atlaist?
Bet to jau nesaprot līdz brīdim, kamēr savs bērns nav paņemts rokās. To neaptveramo laimi un mīlestību nevar iztēloties. |
|