par dāvanām |
[Jan. 28th, 2014|11:46 am] |
Pāris gadus atpakaļ mammai uz vārda dienu pašā vakarā, tikpat kā svinību noslēgumā pieteicās ciemos bijusī darba kolēģe - nupat bija ielidojusi no ārzemēm un pa taisno no lidostas izdomāja ieskriet uz kafiju par godu svētkiem. Dāvanu štukot un meklēt nebija ne laika, ne vietas. Un tad nu viņa atnesa fantastiskāko dāvanu kādu esmu redzējusi - no vietējās mazās Maximas - glīšs dāvanu maisiņš no kura mākslinieciski ārā spraucās žāvētas mednieku desiņas (viena karājās pār maisiņa malu), kārtīga bunte ar lociņiem un pētersīļiem un marinētu gurķu burciņa (šķiet, ka maisiņā bija vēl arī pāris citroni). Jāpiebilst, ka dāvinātāja bija māksliniece gan pēc profesijas, gan būtības. Lūk un kopš tā laika šī dāvana man ir prātā, kad vajag negaidīti pie kāda ieskriet uz kafiju (nu nav jākopē precīzi desas un gurķi, bet olīvas, siers un bazilika bunte vienmēr ir variants). |
|
|
Comments: |
From: | nord |
Date: | January 28th, 2014 - 03:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es tā salīdzinoši bieži daru, cilvēkiem tiešām patīk tādus "komplektiņus" saņemt :)
jāzin tik kam tādu var dāvināt un kam ne. Droši vien jau vienmēr būs kāds, kurš pēc tam cibā uzceps sašutuma pilnu rakstu "Akdies, man uzdāvināja desu-ko darīt, kā būt?" :D
From: | nord |
Date: | January 28th, 2014 - 10:07 pm |
---|
| | | (Link) |
|
piezīme vietā! :D | |