| hm.. |
[Apr. 16th, 2013|11:12 am] |
Piektdien ar draudzeni bijām uz izrādi "Sieviete-dieviete"
tad, kad aktrise jau 3x, aplausiem skanot, bija aizgājusi un atgriezusies un vairs nenāca atpakaļ, zālē neviens joprojām necēlās kājās, bet pacietīgi gaidīja. Gaidīja aktrisi atpakaļ. Un ne jau uz pakloniem, bet uz izrādes turpinājumu.
Kad durvis atvēra meitene, kura visus ielaida zālē, draudzene klusumā pateica "tas tomēr nebija joks un mums jāiet.."
Vēlāk braucām tramvajā, viņa novilka "man par to izrādi vēl jāpadomā".
Vēl vēlāk satikām viņas MV, šis prasa "nu kā izrāde?"
Saku "Kā Maļēviča kvadrāts - vajag tikai kārtīgi piedomāt."
Es pat vēl šodien par viņu domāju. Un tāpēc laikam nemaz nevar teikt, ka slikta. Jo tāds jau ir katras labas grāmatas, izrādes, filmas mērķis - likt aizdomāties, vai ne?
Tā nu es domāju. Un mēģinu saprast - kas tas īsti bija.
|
|
|
