Protams! Bez dzīves nebūtu pasaku.
Bet Tu zini manu lietu saukšanu īstajā vārdā un man nudien pekstiņu izdomāšana ir kā zobu sāpes.
Max ko varētu pateikt "zaķis kaut kur nolika olas, jāiet meklēt", bet, ja man kādā brīdī paprasītu kaut ko vairāk par to zaķi (un zināmā vecumā bērns sāk prasīt neizbēgami), tur mana fantāzija nostopētu un es pateiktu "klau nu-nav zaķa, nav". Tāpēc nemaz nesāku.

Es pati, starp citu, pasakas lasīju līdz 9 klasei un varbūt ilgāk, bet tās bija tādas lielās pasakas - biezas grāmatas - Gruzīnu pasakas, Armēņu pasakas - tie laikam bija dažādu tautu pasaku sējumi.

(Reply to this) (Parent)