Redzot tos, kas man ikdienā staigā apkārt veikalā... arī sevī jūtu šo indi. Nē, ne pret visiem, jo reizēm satieku tur inteliģentus, dzīves gudrus, gaišus un... citādi labus cilvēkus. Bet tādi ir 1 no 200.
Garāmejošajā masā redzu tikai trulas sejas, sākumskolas izglītību, trūkuma mocītus ciniķus, dzīves pabērnus. Un tas nav rakstīts naudas makā vai apģērbā. To es redzu sejās, acīs un balsī. Tāpēc gribu ātrāk prom uz salonveikalu, kur reti iegriežas parastie garāmgājēji, kuru dzīves uzdevums ir izgāzt savu sāpi.