| |
[Jun. 14th, 2011|02:31 pm] |
Vakar nomira ome.
Viņai bija 12 bērni. Un ..../es pārstāju skaitīt pie 20. tas bija vairākus gadus atpakaļ. Tagad drošvien ap 30 ir/ mazbērni. Un jau kādi 10 mazmazbērni.
Un lūk par ko es domāju - bērni tomēr ir baigā fīča. Tas ir tāds zelta kalns - nomirt nevis vientulībā, bet, kad apkārt gultai sēž bērni un mazbērni, sabraukuši no visas LV, daži no ārvalstīm atlidojuši, kurp aizskrējuši laimi meklēt.
Tā tomēr ir baigā fīča - nomirt, kad apkārt ir tik daudzi, kas mīl. Tik daudzi, kam nav vienalga. Tik daudzi, kas paliks un turpinās.
Es cenšos nedomāt par to, ka viņa ir prom, jo tad ir auzas, bet es domāju par to, ka bērni ir baigā štelle. Un prasme tos izaudzināt tā, lai viņi visi būtu blakus, kad pienāks laiks iziet pa pēdējiem vārtiem.
Tai mājā šobrīd ir sēras, bet tā mājā šobrīd ir arī bišu strops, kur zum un dūc sagatavošanās darbi bērēm, tur ir tik daudz cilvēku, kas viens otru balsta. Un balsta palikušo opi. Tur nav vientulības. Tur ir tāda milzīga kopība.
...... |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/117280/10663) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ocher |
|---|
| Date: | June 14th, 2011 - 03:53 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
izsaku līdzjūtību - ar to, protams, ir par mazs, bet kā jau rakstīji - viss pārējais jums ģimenē ir un baigi forši, ka tā!
Jūtu līdzi sērās! Un piekritīšu - tā ir liela bagātība - bērni, mazbērni, mazmazbērni - kas šādā brīdī visi kopā ar mīlestību pavada savas dzīves svarīgāko cilvēku - ģimenes galvu.
Tam ir iziets cauri. Zinu kā ir, zinu sajūtas.
Vienīgi, kas ir jāatcerās, ka tomēr jāpaliek sasniedzamā attālumā cilvēkam/iem, kas būs opim tuvu, lai ir ar ko viņam parunāties, lai ir par ko rūpēties, lai ir, kas tukšumu aizpilda ne vien svētkos, bet arī ikdienā.
| |
