Līgo pusnaktī pie ezera uzsliets lielais batuts ar tekstu ģelatj ņečego, a noč dlinnaja.

Palēkājām ar. Ar laivu izbraucām, varavīksni pabildējām, sēnes pameklējām. 

Piektdien lielais slaistiens pa dzīvokli, vakarā aplis līdz Babītei ar riteņiem.

Sestdien pirmreiz pasauļotas visas vietas nūdistu pludmalē un nopeldēts ar, par spīti lūriķiem. Ūdens gan tur dikti, dikti netīrs.

A šodien.. tirgus, ezers, maza, īsa pelde, drusku pasauļots un tad garās vakariņas - jaunie kartupeļi ar sviestu un dillēm, cepta gaļa un salāti. Saldajā - biezpiena sacepums pārliets ar mikserētām zemenēm. 

Ak, vēl kaudze zemeņu samaltas ar cukuru un ieliktas saldēties. Diļļu kaudzi pārstrādāt vairs nebija iekšās. Un pakārt piparmētras pieliekamā ar varbūt rītvakar.

Un kaut kur pa vidu atsāku arī lasīt. Atkal Hemingveju. Man bail no jaunajiem autoriem. Vilties grāmatās ir tik nepatīkami.