|
[May. 14th, 2006|07:29 pm] |
|
|
|
Comments: |
Mani sabaidīja Tavi pēdējie vārdi...:) Es ik pa laikam nodomāju, ka derētu Tevi sastapt. Tik laika nav...:) Un laikam motivācija nav tik spēcīga:D
ja Tu nemēdz pārdomāt vismaz 50% gadījumu, un, ja norunāta tikšanās Tev nav pēc principa: "negribēšu-atteikšu", tad varbūt kaut kad :))) Es tikai nevaru un - Negribu vairs saprast cilvēkus, kuriem tas sanāk viegli. Un negribu pati sākt kādu "čakarēt".
Nē, es tieši tāpēc kaut ko norunāju vai izlemju smagi, ka negribās nevienu pievilt. Lai gan pāris reižu mūžā tomēr ir sanācis:( Vismaz vienu reizi atceros... Neatceros pat, ar ko biju sarunājusi tikties, bet vēl joprojām atceros, kā pārdzīvoju, ka netieku un nevaru paziņot...
es jau ar varu mainīt plānus-ja saslimstu, tiešām iestrēgstu citā pilsētas malā, bet daži to dara apbrīnojami viegli.
Es pazīstamos cilvēkus priekš sevis esmu sašķirojusi stabilajos un nenoteiktajos. Un atbilstoši arī kaut ko ar viņiem norunāju. Ja ar nenoteiktajiem, tad tikšanās būs vietā, kur man vēl ir vesela kaudze citu darīšanu un tml. :) Ja ar stabilajiem, tad laiks būs veltīts tikai viņiem, bez rezerves variantiem... Nu kaut kā tā...:) | |