Esmu redzeejusi abas, gan kad nomirst uzreiz, gan kad drusku paliek, gan kad ilgi paliek.
Ja man jautaatu kaa labaak, eh, zini pareizaas atbildes nava.
Es tikai zinu ka vismaz man vienmeer peec tam kad viss bija beidzies bija sajuuta ka viss notika tieshi taa kaa vajadzeeja notikt, visos no gadiijumiem.
Vevecmaaminja dziivoja ilgi ar visu insultu, bet no vinjas miilestiiba naaca, ka akla buudama muus atpazina...
Vecmaaminja nomira praktiski uzreiz, cik vien atvadiities paguvaam, zinot cik vinjai ljoti nepatika buut atkariigai, labi ka taa
Vecteetinjsh vispaar sekundes laikaa, arii labi, jo to neviens aarsts nebuut valdiijis. (draugi vinjam uz kapiem atnesa vainagu ar uzrakstu "viesulis rimies")
Ir veel citi, man lielaakaa dalja ar insultiem aizgaajushi.
Pats galvenais izsaapeet, ja vajaga piedzerties, un kad vajadziigs paliidzeet, kad vajadziigs atlaist.
Eh jociigi cik cilveekiem manaa dzimtaa aizieshanas veidi vienaadi ar vinju ieksheejo buutiibu.
Jebkuraa gadiijumaa turies, juutu liidzi, un ceru, ka tas, ka nepaziistams komentee par shaadu teemu nav aarkaartiigi nepieklaajiigi

(Reply to this) (Thread)

nē, paldies :)

(Reply to this) (Parent)