Ir lēmumi pagātnē, kas man nepatīk, bet viennozīmīgi - vairāk nožēloju nepieņemtus lēmumus, nekā pieņemtus.
Savukārt par pozitīvo/negatīvo.. Nekad jau nezini simtprocentīgi, kas būtu, ja būtu... Kāds lēmums tagad var šķist ar negatīvu ieteikmi, bet kā tu, cilvēk, vari zināt, ka cits lēmums būtu devis pozitīvu rezultātu? Varbūt tieši otrādi - būtu vēl sliktāk.
Jebkurā gadījumā - ir kā ir, katrs piņemtais/nepieņemtais lēmums ir jauns atspēriena punkts nākamajam!

Piekrītu iepriekšējam komentam.
Par šo situāciju es varētu piebilst vēl to, ka pagātni/notikušo neizmainīsi, gan to, kas bija pieņemts, gan to, ko nepieņēmi. Un pieņemot nekad 100% nezināsi, kur tas tieši novedīs. Un tā ir ikvienam. Tāpēc ir svarīgi šinī brīdī darīt tā kā vēlies/kā sirds liek, arī, ja šķietami nezini, ko pati vēlies. Laiks rādīs, kur izvēle tevi aizvedīs. Uz priekšu vajag domāt un plānot, bet to, kas tur galu galā sanāks, neviens negarantēs.
Un atceries, ka DZĪVE IR INTERESANTA JEBKURĀ MOMENTĀ, KATRS MIRKLIS IR TĀ VĒRTS, TĀ IR DĀVANA TEV.