Ir lēmumi pagātnē, kas man nepatīk, bet viennozīmīgi - vairāk nožēloju nepieņemtus lēmumus, nekā pieņemtus.
Savukārt par pozitīvo/negatīvo.. Nekad jau nezini simtprocentīgi, kas būtu, ja būtu... Kāds lēmums tagad var šķist ar negatīvu ieteikmi, bet kā tu, cilvēk, vari zināt, ka cits lēmums būtu devis pozitīvu rezultātu? Varbūt tieši otrādi - būtu vēl sliktāk.
Jebkurā gadījumā - ir kā ir, katrs piņemtais/nepieņemtais lēmums ir jauns atspēriena punkts nākamajam!