| |
[Oct. 12th, 2008|03:15 pm] |
Kā var būt tik skaisti, tik saldi, tik šķietami ļoti, un tai pat laikā krāpt?
Tai pat laikā runāt par to tā? Kā var radīt tik lielisku ilūziju?
Kā viss var būt tik ļoti, ļoti skaisti un divkosīgi?
Zināšana zog sirdsmieru.
Zināšana zog ticību.
Meklējot izskaidrojumu - Viņš dzīvo esošajā mirklī - laulību ceremonijā viņš ir tur - lieliskais, mīlošais vīrs un ideālais vīrietis savai jaunajai sievai.
Uzraujot uz augšu mīļākās svārkus, viņš ir tur - tikai un vienīgi lieliskais mīļākais, tobrīd viņam nav sievas, nav ģimenes, tobrīd viņš ir brīvs.
Hameleons. |
|
|
