Nea, viss ir ok. Es pat domāju, ka varbūt dzīve mani lutina ar to, ka sūta tos cilvēkus ko sūta. Un īstos vārdus, īstajos brīžos.
Varbūt tas atkarīgs no tā, cik ļoti mīlam sevi? Tas nav viens un tas pats, kas sevis lutināšana, jo sevi lutināt mēs varam arī aiz žēluma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nesaprotu par ko tu runā.

Cilvēkus - neredzu.
Vārdus - nedzirdu.

Nē nu es jau nesūdzos, tikai nezināju, ka var būt arī savādāk. Šķita, ka tā, kā tas ir tā tam arī jābūt ...

Nez .. kā tas tā sanāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vienu un to pašu mēs redzam un jūtam savādāk. Tas, ka neredzi cilvēkus un nedzirdi vārdus, nenozīmē, ka to nav..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ha! Es jau taa domaaju, ka atbildeesi tieshi taa.

Zheel. Gribeetos jau tev to rozaa pliivuru noraut, lai tu atjeegtos, ka dziives realitaate ir savaadaaka, bet diezin vai tas man buutu pa speekam.

Un arii jeegas patiesiibaa nekaadas.

Tikai skumji mazliet kaut kaa ...

Nezkaapeec.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neviena šķīstītava man nav spējusi noraut to plīvuru, kur nu lai Tu spētu..
Un skumt par mani nevajag, tas jau sanāk kā no pasakas, kur slimais veselo nes..

(Reply to this) (Parent)