CIKLOPA KALEIDOSKOPS

albumi, kuri kopumā pat pusstundu nepārsniedz, kuros ir padsmit dziesmu vidēji 2 min garumā, sajūsmina aizvien vairāk. vnk nav tās bōring sajūtas, un gribas vēl un vēl:

http://www.youtube.com/watch?v=5I5L6Ib57Cw

viens no krutākajiem dziesmu nobeigumiem sienāžpankroka vēsturē:

http://www.youtube.com/watch?v=FbwPRsQCHp8

+++
Kā tev iet?
Mēs aizrunājāmies
līdz rīta ausmai,
kas steidzīgi kāpa
pa deviņstāvenēm,
un gurni un krūtis bij' kāpas.

Tad piepeši atnāca sniegi,
lai paliktu ilgi un smagi gultos
kā ilgas naktīs, kad nevar aizmigt.

Kā tev iet, kad sniegpārslas spieto un spiedz,
bet vējš atrauj durvis un aizcērt
bez mitas - atrauj un aizcērt,
un kāpņu telpā top nemīlīgi kā cellē
kaut kur skan radio,
tramvaji klusē un nenotiek

nekas. Kā tev iet?

2013.g. 2.janv.-4.janv.-16.apr.

ka Melānija Thorntone no La Bouche jau vairāk kā 10 gadus mirusi traģiskā nāvē:

http://en.wikipedia.org/wiki/Melanie_Thornton

http://www.youtube.com/watch?feature=endscreen&v=xpxlnpX-Pro&NR=1

PUPDATE:

atklājums! raidījums VAIRāK Kā CITI, ko veido divas ogrēnietes! Vakarā jāskatās.

vakarā nospēlēju pāris akkordus, ko instinktīvi biju atradis uz kokles, chimerai pa tel. uz Poliju; teica, ka izklausoties pēc ģitāras ar ūbereffektiem.
tas tā, bet vsp sen neesmu izjutis tik lielu atklāšanas kāri, mēģinot iemācīties vismaz puslīdz spēlēt kādu instrumentu. iedomājieties, es gandrīz atkodu "Zviegtin zviedza ka ra zirgi"!:D un galvenais, ka ne jau apzināti, vnk pirksti tekalē, un tad pēkšņi - eu! tu dzirdi kko pazīstamu! nu, un, protams, brīdī, kad mēģini apzināti un no sākuma, viss pagaist kā dūmi, pirksti apmaldās tai stīgu mežā. jāpierod.

vienmēr esmu gribējis mācīties dūdas vai kokli. diezgan jau padārgs tas prieks sanāk, bet, ja ir, kas aizdod, tad forši, lai apjēgtu, vai vsp esmu tam radīts. tad jau varētu arī pats iegādāt. tā ka - šovakar laikam sanāks kokles vakars vienatnē. wīīī!!! nekādu seriālu, tikai es un kokle, nu, vrb arī mazliet ģitāra. paldies, Ave!

PUPDATE:

noskaņojos:

gandrīz apbimbājos:

http://www.youtube.com/watch?v=2RaVRullZCY

Izskatās, ka ĒK atkal spēlēs iekš MJR šogad. Un festivāla tēma ir LATVIJA! Vēl info būs.

Jā, šorīt izskatās kā pasaku valstībā. Pats smieklīgākais, ka uzreiz rodas vēlme, lai šie skaistie skati rosinātu iztēli un ļautu sarakstīt kādu pantu, bet - nekā:D
Iedomājos, ka bērzi šorīt izskatās kā sasaluši ūdenskritumi, un tālāk netiku.
Beigās nonācu tikai tik tālu:

"Ar balti melnu bērza tāsi kabatā
viņš devās pasaulē,
un nebija neviens, kas viņu pavada,"

un tālāk netiku.
nepareizais locījuma pielietojums vietniekvārda "neviens" gadījumā šeit būtu attaisnojums, lai saglabātu ritmu, tomēr situāciju tas neglāba.
Vrb pie vainas slikti gulētā nakts, pateicoties absolūtai nāsu blokādei?

http://www.youtube.com/watch?v=F-MfsvLyF7g

bez ironijas, žēl tik, vai gadījumā nav fonogramma?

"Laiks nolikt ķelli!"
pateica vectēvs pārliecināti un stingri,
visu sakārtoja, salika pa vietām,
un iestājās Kārtība.

"Laiks nolikt karoti,"
vecāmāte padomāja, apsēdās virtuvē uz beņķa,
pašķirstīja noplēšamo kalendāru ar padomiem
un, iespējams, tobrīd skābētie kāposti pagrabā mazuliet sačukstējās.

"Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!"
Vanzovičs un Zīvere pļāpāja tā,
ka skanēja meži un malas.

Tiklaik Nāvīte, iedama ceļu,
neko nedomāja,
tik gāja un gāja, un gāja,
un izkapts tik smaga, tik smaga.

2013.g. 22.marts

nostāja "Būs, būs, nebūs, nebūs," tad jau varēja arī vnk nepiedzimt. Dievam žēl, es bieži vien neesmu izņēmums, bet tas, protams, nenozīmē, ka nav sevi jākopj.

Bērnībā, kad nāca dvaša no nāsīm un mutes drēgnos oktobra rītos,
es domājos esamies pūķis, ejošs pa ielu uz skolu.
Neviens jau to nezin,
gluži kā es,
ka kaimiņš, kurš dzīvo virs mums,
ir vienkārši pieklājīgs vientuļnieks.

Un vēl man patika Terminatoru tēlot,
kustēties stīvi, skatīties vienā punktā un vēl
ar precīzu kustību nospiest
durvju pogu autobusā, līdz
meitene no mūzikas skolas
uzslavē un pavada līdz mājām.

Viņa bija veca un dzīvoja citur.

2013.g. 21.marts

ja balģeju:

http://www.youtube.com/watch?v=7IOyPtboJSA

nē, nē, man jau patīk.

+++ JAUNĪBA
Es gulēšu pie tavām kājām tā, it kā nekad nekas nebūtu bijis,-
ne salnas pavasarī, ne nenogulētas dienas,
nevienas pašas pat atvadu asaras,-
lai saplūst vien vienīgā upē
visas tās rindas kas ir un nav bijušas uzrakstītas,
un tad varēs gaidīt, gaidīt un gaidīt līdz
rītam būs apnicis aust un vērpties starp kokiem,
kur tukšums tik pašsaprotams,
bet nevar jau iztikt, ja nava
kaut vai mazliet
es gulēšu pie tavām kājām tā, it kā nekad nekas nebūtu bijis,
kā lietus.
2013.g. 14.-19.marts

+++ BRIEDUMS
Tur tad nu aiziet Dieviņš,
paliek taciņa un pēdu nospiedumi pliki
kā liedags,
kā Ādams un Ieva var turēt
to ņirdzīgo atbalsi:
Tava sieva
Skaņajā kalnā uzkāpusi
rāpus kā krupis
atsprākleniski aust saule,-
tur tad nu aiziet Dieviņš,
piesitot spieķi, krakšķinot kaulus.
2013.g. 18.-19.marts

+++ Vecums
Ko gan lai iesāk?
Malkas gariņš uztupis krāsnij,
zīmē un smērē
ar oglēm, ar pelniem,-
brāļi un māsas,
ko gan lai iesāk?
Tāds nesvempsies lejā,
bet skatīsies liesmās
līdz agram rītam
kurkstēs un ņaudēs
un uzmanīs,
krāsns mutei lai nemestos iesnas.
2013.g. 19.marts

Nupat viena sieva iedzina tādā kā mērenā satraukumā, ka vajadzēja jautāt Mātei Gūglei, vai neesmu atpalicis. Sieva pilnīgi pārliecināti teica, šovasar [brīnums, ka ne šovakar] notikšot pāreja uz eiro, tāpēc vajagot roķeles un kājeles pacelt uz augšu un gaidīt, gaidīt...neko nedarīt...Vsp jau varētu pamēģināt neko nedarīt, nerīt, ko tad vēl parīt, tad arī pāriešana beigās nebūs vajadzīga.
Pa vējam jau var plandīties, bet labāk jau, manuprāt, apmainīt kreklu pa vējam, pretī idiotiem sasolītiem svētkiem.

ja es saņemšos aiziet uz treniņu arī šodien vakarā, es nezinu, būs jānogriež bārda vai jāapēd cielaviņa vienā piegājienā. kaut gan - var jau arī pēc tam neko nedarīt.
šī rīta meditācija bija ūber.

http://www.youtube.com/watch?v=PXkc2GLPl6I&feature=youtu.be

Paldies Kalvim!

Ikreiz, kas šķitīs, ka koncis bijis sūdīgs, noskatīšos šo, un būšu mierā:

http://www.youtube.com/watch?v=wA7N6MJg_kQ

P.S.
man nav nekādu iebildumu pret New Order, vnk laikam jau laiks dara savu, nezinu

Celties 5.00 no rīta, lai dotos uz divu stundu meditāciju, laikam ir mans pēdējā laika lielākais sasniegums. Ceru, ka ap pusdienlaiku un vakarā ieraksta laikā nenolūzīšu. Citādi pastāv iespēja, ka es atkal pa miegam teikšu: "Ku-kū!", kā esot šonakt darījis.