CIKLOPA KALEIDOSKOPS - dzelzsbetona eņģelis un traktorists

traktorists pārnāca mājās pēc smagas darba dienas. viņš pārlaida nogurušu skatu saviem laukiem, pagalmam. tad skats apstājās pie dzelzsbetona eņģeļa, kas stāvēja pie sirmās liepas. šo eņģeli traktorists jaunībā bija izkalis no kādas deviņstāvu mājai domātas dzelzsbetona plāksnes. skumja fizionomija. kāpēc tu esi tik skumjš, jautāja traktorists eņģelim. atbildes nebija. šķita, ka eņģelis atjautā - bet kāpēc tu esi tik priecīgs? nezinu, teica traktorists. esmu optimists, un dzīve man sagādā prieku. savādi, šķiet, teica eņģelis, - tu mani, kas vienmēr ir skumjš, radīji brīdī, kad pats biji laimīgs un priecīgs.
pār pagalmu pārlaidās ēna. janka, nāc vakariņās, vecais, atskanēja spalga balss. traktorists uzmodās kā no sapņa, ielika cigareti zobos un svilpodams gāja uz to pusi, no kurienes bija skanējusi balss. viņa gaita bija mazliet nelīdzena - it kā vēja brāzmām pretodamies viņš gāja. un svilpoja, jo bija labā omā.
pagalmā palika sirmā liepa un dzelzsbetona eņģelis - varbūt dāvana sievai kāzu jubilejā, varbūt mirkļa iedvesmā radīta skumja fizionomija. kā atgādinājums tam, ka dzīvot nozīmē arī priecāties. vismaz pa laikam. :)