Vasaras piekrāptie
« previous entry | next entry »
Jun. 28., 2016 | 11:03 pm
Ogu un ziedu virtenēm rotāta vasara mirst –
skaistums, kas jālasa, jāvāc pa lauskai vien;
skaistums, kas nolīcis smagi, pats sevim vairs nepietiek,
skaistums, kas pasaulē vienīgais citu pazemot drīkst.
Ogu un ziedu virtenēm rotāta vasara mirst –
aizmirstas raizes un rūpes, ne bēdas vairs nepaliek;
skaistums, kas atļaujas sāpīgi smaidīt un ievainot drīkst,
skaistums, kas rēto pats sevi un mīlīgāks neprotas būt.
Un, kad pērkons kā akla atvada nodimdēs,
kad rokasspiediens kā nezāle dzels,
pie vasaras tukšā kapa mirdzoši sēdēsim mēs
ar asinīm rokās, tumšām un zaļām kā dzelzs.
2016.g. 25.-28.jūn.
skaistums, kas jālasa, jāvāc pa lauskai vien;
skaistums, kas nolīcis smagi, pats sevim vairs nepietiek,
skaistums, kas pasaulē vienīgais citu pazemot drīkst.
Ogu un ziedu virtenēm rotāta vasara mirst –
aizmirstas raizes un rūpes, ne bēdas vairs nepaliek;
skaistums, kas atļaujas sāpīgi smaidīt un ievainot drīkst,
skaistums, kas rēto pats sevi un mīlīgāks neprotas būt.
Un, kad pērkons kā akla atvada nodimdēs,
kad rokasspiediens kā nezāle dzels,
pie vasaras tukšā kapa mirdzoši sēdēsim mēs
ar asinīm rokās, tumšām un zaļām kā dzelzs.
2016.g. 25.-28.jūn.