CIKLOPA KALEIDOSKOPS - eu, kur ir manas žiletes?!

+++
Šodien biju Trešajā mežā. Trešais mežs sākas, kad pāriet pāri sliedēm. Manas mājas ir pie Pirmā meža. Otrais mežs sākas, kad pāriet pāri šosejai.
Trešajā mežā es satiku Bembiju - jauno stirnu buciņu ar nelieliem radziņiem. Ejot uz mežu es lūdzu gariem, lai dod man iespēju tikties kaut vai ar Ezi. Īstenībā es gribēju ieraudzīt Lapsu, Stirnu, Vanagu un Pūci. Gāju un uzmanīgi skatījos, klausījos, bet mežs bija kā izmiris. Un beigās, kad jau devos prom, nogurusi un iegrimusi pati sevī, - BEMBIJS! Dievam žēl, viņš mani pamanīja. Sastingu, nekustējos un neelpoju, lai tikai paildzinātu šo mirkli - acīmredzot, protu labi sastingt, jo Bembijs samērā ilgi skatījās, un varēja redzēt, ka pats nevar saprast, vai viņam rēgojies, vai ne. Tomēr, vai nu tā bija nodevīga vēja pūsma, kas aiznesa manu smaku līdz viņam, vai arī viņa piesardzība - Bembijs pazuda meža biezoknī.
Un vēl es satiku mazu vāveri [nezinu, viņš, vai viņa], kas domīgi sēdēja uz zara, tiešām, kā īsts filosofs, galviņu atspiedis uz ķepiņas, un, mani pamanījis/-usi, vai nu aiz pārsteiguma, vai aiz bailēm, skaisti apčurājās.
Mana diena ir izdevusies.