labais puika, pozitīvs tēls...

« previous entry | next entry »
Aug. 23., 2010 | 09:40 am
mood: esmu laimīgs

...jeb, es te no rīta mazliet aizdomājos par, ot to, kai labāk dzeivūt:

vai būtu foršāk kā padomju laikos, kad visi pārsniedza darba normas par 500%, un uz ielām bija kvasa bunduļi un gāzētā ūdens automāti, un kad visur varēja lasīt, ka Padomju Savienības censoņi atkal uzstādījuši rekordu lielražošanā, bet reāli jau nekas baigi kruts nenūtikās, bet nost jau arī neviens baigi nesprāga; vai arī, kā tagad, kad gandrīz ik mute ķērc, ka viss ir slikti, aš ņevaru kreģitu nūmaksāt, pī varas tik pidarasi, kas nekū nemāk, nekū nedara, ā, žagt tik prūt, ot, kai prūt! o pārējais višš šūdeigi...bet nesprāgst arī neviens īpaši. neesmu demogrāfs, tāpēc salīdzināt, kad bija lielāks mirums, nevarēšu.

+++
vnk baigi sasmējos par šito un to.
+++
un es neaicinu te uz diskusiju, jo tāpat jūs mani te no kājām nogāzīsiet ar visādiem argumentiem:D
+++
lai feina diena jums ikvienam!

Link | ieķērkt | Add to Memories


Comments {2}

(bez virsraksta)

from: [info]vegjma
date: Aug. 23., 2010 - 10:45 am
Link

tāda kā sinhronitāte. Tieši šorīt par to aizdomājos vakardienas sarunas ar vienu paziņu iespaidā. Nemaz nezināju, ka cilvēks var tik ļoti ilgoties pēc savas zudušās pasaules(sistēmas) un tādēļ ilgstoši justies nelaimīgs.

Atbildēt | Diskusija


vaarna

(bez virsraksta)

from: [info]vaarna
date: Aug. 23., 2010 - 11:00 am
Link

daudzi grib kaut kādas abstraktas pārmaiņas, un, tad kad tās notikušas, uzreiz: "Ot, TOREIZ gan bija laiki !"

Atbildēt | Iepriekšējais