Koloss
Nov. 6., 2008 | 10:02 am
No:: vaarna
"...un šķiet, es vienīgais nezinu, kā pareizi dzīvot." (Spirtiāns)
Viņš uzrodas nez no kurienes, pienāk man klāt un pajautā: "Atvainojiet, cik ir pulkstenis?" Nu pilnīgi absurds jautājums. Tūlīt laikam prasīs cigareti. "Atvainojiet, vai Jums nebūtu cigarete?" Nu tiešām absurds, jo man taču ir. Jā, man ir. Lūdzu. Te būs. Labi, ka paldies nesaka; toties izdara kaut ko tādu, ko nepavisam negaidu - aizmēķē un: "Lūdzu!" sniedz to man. "Paldies, es nepīpēju." Neizpratne.
Neizpratne tādā novembra rītā kā šis, kad viss tīts saltā dūmakā, kas ož pēc akmeņoglēm, nav nekas neparasts. Baloži iet ciemos viens pie otra, kaķi iet ciemos pie baložiem, celtnieki kāpj augstceltnēs, cilvēki pieturā sabozušies kā baloži, gaida autobusu, šķiet, es stāvu pie netīri dzeltena kioska, kur tirgo gandrīz visu, sākot no cigaretēm, beidzot ar matu gumijām, izņemot laikrakstus, protams, kas arī nav nemaz tik neparasti. Nu, varbūt mazliet, jo laikraksti jau ir noderīgas un praktiskas reālijas, sākot ar lasāmo materiālu, beidzot ar dzimšanas dienas cepurītēm un kuģīšiem. Neparasti, kāpēc gan vēl neviens nav izgudrojis lidojošo kuģi? Atkal neizpratne, bet kas gan tur neparasts?
Kas gan tur neparasts, ka viņš pienāk man klāt šorīt un pajautā: "Atvainojiet, cik ir pulkstenis?" Nez, no kurienes viņš uzradās, tāds pelēks, nepamanāms,bez jebkādām ārējām pazīmēm, mazliet, iespējams, vieglu paģiru samocītu seju, taču kvēlošām acīm. Varbūt dzejnieks? Varbūt, kas gan tur neparasts, jo pēkšņi, pēc jautājuma par pulksteni, viņš sazvērnieciski paraugās apkārt un pieklusināti jautā: "Atvainojiet, vai Jums nebūtu cigarete?" un zagšus paver vējjakas stūri - tur, iekškabatā - maijpuķīšu buntīte. Bet mans autobuss jau ir klāt, un izbiedētie baloži aizlido atpakaļ uz bēniņiem.
Pa ceļam šoferis gandrīz nobrauc kaķi - autobuss strauji bremzē, pasažieri satraucas, daži krīt, taču pieceļas atkal, neizpratne un galvu grozīšana, jo vai tad kādam varēja ienākt prātā, ka pār ceļu skēja kaķis ar vēl siltu balodi zobos, un ka šoferim nupat kā bija ienācis prātā, kā uzbūvēt lidojošu kuģi, taču kaķis visus plānus izjauca. Un kas gan tur neparasts? Vai tad Jums tā nav gadījies?
Viņš uzrodas nez no kurienes, pienāk man klāt un pajautā: "Atvainojiet, cik ir pulkstenis?" Nu pilnīgi absurds jautājums. Tūlīt laikam prasīs cigareti. "Atvainojiet, vai Jums nebūtu cigarete?" Nu tiešām absurds, jo man taču ir. Jā, man ir. Lūdzu. Te būs. Labi, ka paldies nesaka; toties izdara kaut ko tādu, ko nepavisam negaidu - aizmēķē un: "Lūdzu!" sniedz to man. "Paldies, es nepīpēju." Neizpratne.
Neizpratne tādā novembra rītā kā šis, kad viss tīts saltā dūmakā, kas ož pēc akmeņoglēm, nav nekas neparasts. Baloži iet ciemos viens pie otra, kaķi iet ciemos pie baložiem, celtnieki kāpj augstceltnēs, cilvēki pieturā sabozušies kā baloži, gaida autobusu, šķiet, es stāvu pie netīri dzeltena kioska, kur tirgo gandrīz visu, sākot no cigaretēm, beidzot ar matu gumijām, izņemot laikrakstus, protams, kas arī nav nemaz tik neparasti. Nu, varbūt mazliet, jo laikraksti jau ir noderīgas un praktiskas reālijas, sākot ar lasāmo materiālu, beidzot ar dzimšanas dienas cepurītēm un kuģīšiem. Neparasti, kāpēc gan vēl neviens nav izgudrojis lidojošo kuģi? Atkal neizpratne, bet kas gan tur neparasts?
Kas gan tur neparasts, ka viņš pienāk man klāt šorīt un pajautā: "Atvainojiet, cik ir pulkstenis?" Nez, no kurienes viņš uzradās, tāds pelēks, nepamanāms,bez jebkādām ārējām pazīmēm, mazliet, iespējams, vieglu paģiru samocītu seju, taču kvēlošām acīm. Varbūt dzejnieks? Varbūt, kas gan tur neparasts, jo pēkšņi, pēc jautājuma par pulksteni, viņš sazvērnieciski paraugās apkārt un pieklusināti jautā: "Atvainojiet, vai Jums nebūtu cigarete?" un zagšus paver vējjakas stūri - tur, iekškabatā - maijpuķīšu buntīte. Bet mans autobuss jau ir klāt, un izbiedētie baloži aizlido atpakaļ uz bēniņiem.
Pa ceļam šoferis gandrīz nobrauc kaķi - autobuss strauji bremzē, pasažieri satraucas, daži krīt, taču pieceļas atkal, neizpratne un galvu grozīšana, jo vai tad kādam varēja ienākt prātā, ka pār ceļu skēja kaķis ar vēl siltu balodi zobos, un ka šoferim nupat kā bija ienācis prātā, kā uzbūvēt lidojošu kuģi, taču kaķis visus plānus izjauca. Un kas gan tur neparasts? Vai tad Jums tā nav gadījies?