+++
Jul. 31., 2008 | 09:35 am
No:: vaarna
vasaras bezrūpīgākais un draiskākais mēnesis tūliņ, tūliņ būs pagājis, un rītu jau klāt būs vasaras skumjākais mēnesis. "skumjākais? kādēļ gan?" tu jautāsi. tā vasara no mums atvadās. viņa māj mums ar viršiem un pēdējo reizi apstaigā mežus, pļavas, laukus, viegli pārlaižot roku rudziem.
agros rītos saltas rasas piemirkušās pļavās viz zirnekļu mājiņas; ikvienā istabiņa maziem sūpulīšiem, pilniem zirnekļa bērniņu.
jūra kļūst nemierīgāka, met dzintaru krastā, rudajās smiltīs, un zaļus viļņus sviež pret debesīm. krasta smilgās šūpojas ilgas un skumjas. "kāpēc ilgas? kāpēc skumjas?" tu jautāsi atkal. tā vasara no mums atvadās - skat, viņa māj no tālienes un smaida: "Ardievu! Līdz nākamam gadam!"
agros rītos saltas rasas piemirkušās pļavās viz zirnekļu mājiņas; ikvienā istabiņa maziem sūpulīšiem, pilniem zirnekļa bērniņu.
jūra kļūst nemierīgāka, met dzintaru krastā, rudajās smiltīs, un zaļus viļņus sviež pret debesīm. krasta smilgās šūpojas ilgas un skumjas. "kāpēc ilgas? kāpēc skumjas?" tu jautāsi atkal. tā vasara no mums atvadās - skat, viņa māj no tālienes un smaida: "Ardievu! Līdz nākamam gadam!"