CIKLOPA KALEIDOSKOPS - naktī

atcerējos, ka sapnī atkal klīdu pa nepazīstamu pilsētu. vieni no maniem regulārākajiem un mīļākajiem sapņiem. vispār tās pilsētas parasti ir tik dīvainas, pat nezinu, vai tādas pasaulē eksistē.
uz ielas tur satiku copymeiteni, un mēs uzspēlējām pie kādas āra kafejnīcas. paldies tev, bija tiešām forši! un tad kaut kādā telpā, kas atgādina skolas fiziskās kultūras ģērbtuvi, satiku "Bērnības milicijas" sastāvu. viņi tur lieliski spēlēja. paldies jums!
vēl mēs [mēs - es un vēl kkādi ļaudis, vairāk un mazāk pazīstami] sākām sacerēt nenormāli skaistu dziesmu, kur spēlē visvisādi instrumenti. man, kā vienmēr, bija problēmas ar nošu garumiem un ilgi nevarēju nošu papīru atrast:). bet tagad, dievam žēl, vairs neatminos, kā tā melodija skanēja. varbūt kādreiz atnāks kāda atblāzma.