uzmetkuleni

krissodze @ 4:14am: eju vēlu gulēt atkal,vēlētos kaut vismaz kaut ko interesantu būtu darījis, nevis skumji skatījies ss sludinājumus un citu sūdu

krissodze @ 3:14am: varbūt gribētos izvākties, bet mani ļoti neapmierina cenas apkārt. Par ziemas pašiem aukstākajiem mēnešiem maksāju max 220€ kopā. Par visu dzīvokli tad 440€ būtu, bet parasti ir mazāk. Dalam uz pusēm. Kur vēl vispār būs tik lēti un tā, lai man būtu vieta ar visām manām grāmatām un vēlams lkm bez mēbelēm, jo tās gan es labprāt savas. (veļasmašīnu un virtuvi gan vajag).

krissodze @ 2:42am: vai man vienīgajam nestrādā pēdējo ierakstu sadaļa šajā lapā? vairs nevaru pētīt, ar ko nodarbojas shizoposteri. Tur viss tukšs, tikai caur statistiku kaut ko var apskatīt

krissodze @ 2:41am: vajadzētu sākt veselīgi gatavot utt un vispār daudzveidīgāk ēst, bet man ir grūti izdomāt ko un saņemties un nja, kāpēc ēdiens ir tāds stragls.

buzmura @ 12:18am: pastaigājos centrā ļoti lēni un gaisā bija jūtams rudenīgi cildens virmojošs gaiss.
bet to visu nomaskēja vnk pretīgs gaismas piesārņojums. aizvien vairāk ir vēsu, spožu un vienkārši kaitinošu gaismu - ne tikai laternās, bet arī dažādās iestādēs.. nemaz nerunāšu par tiem atbaidošajiem reklāmu stendiem.
pf...visi aizmirsuši par ambianci.

nelabrit @ 1:37pm: Mans ķermenis vienlaikus jūtās gan tāds ļenkans, gan izkustēšanās vēlmes pilns. Varbūt tas ir rudens. Varbūt pēc šī ieraksta veikšanas papraktizēšu kādu yoga with adriene for beginners video.

Vēl šodien pamodos ar sajūtu, ka gribu beidzot braukt mājās, lai gan pamodos savā dzīvoklī... kurā dzīvoju jau 3 gadus... te ir visas manas mantas. Man par šo jau sāk veidoties tāds viegls satraukums, jo šķiet pirms divām dienām/naktīm sapnī redzēju sava dzīvokļa durvis no ārpuses, bet bez roktura. To kāds bija nolauzis. Kāpņu telpa pilnībā atbilda reālajai situācijai dzīvē. Tur īsti nebija nekādu sižetisko līniju. Vienkārši nācu no kaut kurienes mājās un nevarēju tikt iekšā. Pamodos bez situācijas risinājuma. Turklāt es tik reti redzu sapņus un domāju, ka varbūt tāpēc nedaudz sāku uztraukties, lai gan tagad ikdienā cenšos tomēr neko daudz neķert karstu un arī pārāk daudz neieciklēties. Tas vienkārši nenāk par labu nervu sistēmas atjaunošanai, kam savukārt vajadzētu būt manai īstajai top prioritātei.

Vakar biju Alepo dzimšanas dienas svinībās un bija ļoti jauki. Sen nebiju bijusi tik daudz cilvēkos un patiesībā nebija nemaz tik slikti. Satiku arī vairākus sen nesatiktus cilvēkus. Pēdējā laikā man gan tā gadās aizvien biežāk, lai gan savus paradumus neesmu īpaši mainījusi. Manā prātā šis ir tikai kārtējais pierādījums, ka pasaule pati vienmēr visu saliek pareizajās vietās.

nelabrit @ 2:13pm: Atceros, ka vakar naktī pastaigājos un pastaigas laikā iedomājos kaut kādu domu, kura likās perfekta priekš ieraksta šeit, bet diemžēl šodien to vairs neatceros. Tikai zinu, ka tajā brīdī atrados uz Daugavgrīvas un Meža ielas krustojuma. Ja atnāks atpakaļ, apsolu noteikti dot ziņu, jo man šķiet, ka tas bija kaut kas ģeniāls. Ja, protams, atmiņa neviļ.

Vēl vakar biju uz Uļas filmu. To gan atceros ļoti skaidri.