uzmetkuleni

nelabrit @ 2:33pm: Šodien pēc ilgiem laikiem pamodos ar modinātāja zvanu 9:50, jo man bija pirmā darba intervija šajā bezdarbnieku procesā. Domāju, ka gāja labi. Vismaz tie, kuri intervēja iedeva man dažus komplimentus un es pati arī neiebilstu tur strādāt, bet pagaidām cenšos to pārāk neiztēloties, jo priekšā vēl atlases otrā kārta. Esmu dzirdējusi tik daudz briesmu stāstus par darba meklēšanu, ka mani iepriecināja vismaz iespēja ar kādu sakarīgi parunāties. Ja godīgi nezinu vai gribu tik drīz atgriezties darba vidē. Pēdējo reizi man bija ilgstoši brīvs laiks 2020.gadā, kad sākās covids un manā dzīvē viss aizgāja riktīgos neceļos. Pat nezinu par cik brīvu laiku to var nosaukt, ņemot vērā, ka man bija pēdējais gads bakalauros.

Šodien arī aprit precīzi 2,5 mēneši kopš manas pēdējās darba dienas, kā arī mēnesis kopš esmu normāli atpakaļ Rīgā. Vēljoprojām jūtos nogurusi, bet noteikti paliek labāk, kas principā ir galvenais. Jāatzīst, ka esmu varbūt arī nedaudz palikusi apsēsta ar labbūtības ieviešanu savā dzīvē un citreiz mani māc domas par to, cik ilgi līdz viss atkal sačakarēsies. Vēl tikai mācos šādām domām ilgi nepakļauties.

nelabrit @ 2:01pm: Šodien pirmo reizi pamodos īsi pirms 8:00, bet nolēmu, ka tas ir par agru priekš celšanās, tāpēc turpināju gulēt līdz 12:00. Toties brokastīs man izdevās uzvārīt perfektu putru un pārāk vāju kafiju.

Tālāk klausījos Vikerraadio raidījumu, kurā īsumā apkopoja Latvijas politikas izaicinājumus un iepazīstināja ar partijām, kurām ir vislielākie reitingi. Man, protams, patika smagā nopūta pirms sekoja "vecais oligarhs šlesers" un "neticami populārā kremliste stepanenko". Šo raidījumu par Latvijas aktualitātēm agrāk klausījos ļoti regulāri. Man patīk, ka lielākoties raidījuma vadītāji vienkārši lasa ziņas un brīvi komentē, ko domā un neslēpj ne savas simpātijas, ne antipātijas. Man parasti omu vēl uzlabo dziesmas izvēle, jo viņi vienmēr cenšas to piemeklēt raidījuma tēmai, piemēram, vienreiz pēc sarunas par airbaltic sekoja prāta vētras "lidmašīnas". Šodien tika izvēlēts kaut kāds šlāgeris ar šādiem vārdiem piedziedājumā: taviem sapņiem nav svara / cilvēki domā / dievs dara / svilpoja putniņš uz zara.

krissodze @ 1:03am: sic mundus creatus est

divdabis @ 10:40pm: filmas
šodien esmu noskatījusies jau 25. filmu šogad, kas daudziem kinomīļiem nav nekas wow (zinu cilvēkus, kas skatās gadā 150+ filmas, kas man šķiet insane; citiem šķiet insane, ka es gadā izlasu vidēji 30 grāmatas), bet tāpat līdz šim augstākais rezultāts. 30 noteikti varētu šogad sasniegt, bet tas nav mans pašmērķis. noteikti jo vairāk skatās, jo vairāk gribas. un tomēr man patīk labāk skatīties kino, jo vienai pašai grūti koncentrēties + vienmēr izbesos, ka vienmēr tā viena filma, ko gribu tajā brīdī noskatīties, nav pieejama normāli online.

biju uz Uļu šodien, patika, bet nelauzu sajūsmā krēslus, bet noteikti varēja just, ka Avotam šī ir bijusi ļoti svarīga loma. varbūt tā būs viņa mūža loma, will see. vēl gribētos uz Tony, bet gan jau nepaspēšu aiziet uz kino, kamēr tā vēl ir teātros. tad vēl varētu noskatīties Gregg Araki jaunāko filmu I Want Your Sex. man ļoti patika Nowhere, ko ar A un N skatījos manā vārda dienā, tāpēc gribētos redzēt vēl kaut ko no viņa. iet uz "līdz 18 gadiem aizliegts" filmu būtu bik crazy. izrādās, ka arī Ventspils kinoteātrī to rādīs lol.

treileros redzēju, ka latviešiem būs jauna boulinga laupīšanas komēdija. vēl es dabūju no G piekļuvi viņa GO3 abonementam, lai noskatītos Mūžīgi jauni, kas nav Tet, jo man gribas redzēt, ko latvieši piedāvā no coming-of-age žanra. ar draudzeni jau gadu domājam noskatīties Blue Valentine.

to filmu ir baigi daudz, laika tik cik ir, bet ir labi, ka tās top, protams.

krissodze @ 9:51pm: Vēl viens ieraksts par Intersekcionalitātes istabu. Ļoti priecājos par to, ka tas ir, jo klausos un priecājos, ka vèl kādam ir bijušas kādas ļoti līdzīgas pieredzes un sajūtas ar mani, pat ja tās sākas dažādu iemeslu dēļ, bet tomēr. Atbalstiet Katrīnu ar naudiņu Patreonā.

nelabrit @ 4:01pm: Divas saulainas dienas pēc kārtas. Es ļoti priecājos. Tikai man nedaudz žēl, ka šodien lielāko dienas daļu nogulēju - pamodos ap 13:00. Vakar pastaigājos ar P un tieši runājāmies par to, kā šogad rudens ierodas ar tādiem maziem solīšiem. Varbūt dažas dienas ir dzestrākas par citām, bet kopumā ir labi. Dzeltenās lapas arī parādās katru dienu pa vienai. Manī tas raisa cerības, ka būs arī skaista ziema. Es jūtos gatava. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem.

Tagad plānoju iet sacept kartupeļu pankūciņas. Zinu, ka šonedēļ ir vēlēšanu nedēļa, bet cenšos daudz par to nedomāt, jo, ja uzvarēs kremlisti un oligarhi, tad vismaz šīs pēdējās "mierīgās dienas" būšu pavadījusi jauki. Pēc tam varēšu uzsākt samierināšanos. Ja man būtu iespējas, tad vienkārši brauktu projām. Pagājušajā gadā izgāju to civilās aizsardzības semināru ar domu, ka, ja sāktos karš - es palieku savās mājās un koordinējos, bet pie šīs situācijas jūtos bezspēcīgi. Es jau jutos bezspēcīgi, kad redzēju, kā notiek darbs ministrijās, cik bezatbildīgi citreiz tiek pieņemti līdz galam neizstrādāti politikas plānošanas dokumenti vai cik viegli ietekmēt ministres viedokli ar vienu trāpīgi uzrakstītu facebook komentāru. Fuj. Pilnīgi pretīgi paliek atceroties un tieši tāpēc pirms laika vēl negribu par šo sākt bēdāties. Vispār 4. oktobra rītā plānoju pamosties pie jūras Pērnavā.

nelabrit @ 2:21pm: Šodien pamodos īsi pirms 9:00, lai gan vakardien biju salīdzinoši vēlu mājās. Vakarā braukājos ar riteni pa centru un vēlāk pa lucavsalu. Bija tik silts vakars. Pat lietus bija silts. Jaunā velo promenāde riktīgi forša, vienīgi tur nekad nav īsti cilvēku. Man šķiet, ka varbūt tāpēc, ka labajā krastā ir nedaudz tizla uzbraukšana uz tilta, bet tajā pašā laikā ērti izbraukt uzreiz uz lāčplēša ielas un apbraukt vecrīgu. Iesaku kādreiz izmēģināt.

Pašlaik ārā izskatās tik saulains aiz loga, ka apsveru domu šodien aizbraukt uz jūru. Skatos kalendārā, ka pēdējo reizi tur biju septembra sākumā. Parasti braucu uz daugavgrīvu un pēdējā reizē, kad tur biju, vētra bija diez gan kārtīgi izskalojusi vienā vietā krastu. Jūra bija aizgājusi līdz kāpai. Dažkārt par to iedomājos un par to vai krasts pārmainījies uz visiem laikiem. Toreiz gan tur biju lielā tumsā. Ļoti gribētu aizbraukt, bet pagaidām mans ķermenis vēl jūtas visai stīvi, neesmu arī vēl neko ēdusi un vispār man ir lietas, kuras darīt. Patiesībā darāmās lietas izaugušas tā, ka vajadzētu izveidot ar tām sarakstu un sākt prioritizēt. Es varētu, kā pirmo uzdevumu izvirzīt sasegties zem 100 segām un nelīst nekur ārā. Diemžēl bez darba nevaru atļauties iegādāties papildus 98 segas.

Tomēr, ja kārtīgi apdomājos, tad nedomāju, ka esmu pat tik sagurusi. Tā daļēji sāk lēnām šķist, kā viltus sajūta, kas rodas pieraduma pēc. Tiesa, mans dzīvesstils arī nedaudz pamainījies pēdējos mēnešus, kas novedis arī pie patstāvīgas prakses gandrīz katru dienu satikt un pārmīt vārdus ar kādu iepriekš vēl nesatiktu cilvēku. Tas bez šaubām ir enerģiju prasoši, bet sāku jau pierast, lai gan ticu, ka šis tā neturpināsies visu laiku. Nedomāju šo nekādā veidā depresīvi. Dzīvē vienkārši viss nāk un iet viļņveidīgi. Nu, vismaz savējā esmu to tā novērojusi. Gribētu turpināt par šo parakstīt, jo tas ir tik labs veids kā apdomāties, bet mani tikko pasauca ārā un es nespēju šitik saulainā rudens dienā šādam aicinājumam pretoties.

čiv - čiv

amuks262 @ 9:54am: Svētdiena, 27. septembris. Cēsis.
Esmu Ruckas muižā. Man blakus guļ Alise un beidzot ir svētdiena - brīvdiena. Alise brauks prom otrdien. Ir traki. Gluži kā precēts pāris, kur mīlestība jau sen pazudusi. Bet starp mums tā vienkārši nekad nav bijusi. Un man likās, ka es varu būt ar kādu, kuru vienkārši nemīlu, domāju, ka manī ir driskas svētuma, labuma, skaistuma un no tā visa es varēšu salipināt kopā kaut ko, kas turēsies un augs, bet nē. Ja nav, tad nav. Es jūtos ļauna. Piemēram, šorīt. Jau vakar vakarā ļoti uzkrītoši ar lielām mutes kustībām paziņoju, ka rīt vēlos izgulēties. Pulkstenis is 9.00 un es jau dzirdu kā viņa slampē pa istabu. Nu kas tas par sviestu. Es gribēju izgulēties. Un ar mīlestību to visu pieņemt ir vieglāk. Bez mīlestības es jūtos kā ļaunā pamāte. Un Alise nav viegls cilvēks. Viņa vēlas uzmanību visu laiku. Piemēram, tagad viņa guļ man blakus un blenž man sejā. Un bieži mirkšķina, lai tik es paskatītos uz viņu. Un nē, es neskatīšos. Es rakstu Cibas ierakstu. Cēsīs ir rudens, vēlos ieiet dušā, un iet staigāties. Aizvakar palikām Jūrmalā. Staigājāmies naktī pa gluži izslaucīto pilsētu. Es dziedāju Friday Night līdz apraudājos. Vairs nekad. Vairs nekad.

honeybee @ 5:25pm: No nerediģētu tekstu redzētāja piezīmēm:
fakin hell, tagad man ir jāaizrāda ne tikai par "anglisku sintaksi, kas latviski tā nestrādā, nu lūūūdzu", bet arī par "šādā veidā tekstu veido mākslīgais intelekts, vai mēs varam, lūūūūdzu, neimitēt mākslīgo fakin intelektu"

nelabrit @ 1:09pm: Labrīt! Labrīt! Labrīt!
Šodien man nav daudz laika ierakstam, jo pieteikušies atbraukt mājās viesi, kas nozīmē, ka derētu izmazgāt grīdas un pagatavot kādas uzkodas. Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus, bet to nedaru vairs bieži, jo mans pašreizējais dzīvoklis ir ļoti maziņš. Te nav fiziski iespējams ilgstoši ērti uzturēties vairāk par 3 cilvēkiem. Tas gan priekš manis ir salīdzinoši mazs mīnuss, jo man tāpat labāk patīk būt ārpus mājām. Kopš dzīvoju Āgenskalnā arī pilnīgi noteikti vairāk bizoju kaut kur apkārt. Pie tā nedaudz arī vainoju rajonu un vienlaikus vēlos tam par šo uzrakstīt kādu veltījumu.

nelabrit @ 2:32pm: Šodiena beidzot ir viena no tām dienām, kurā mans kalendārs ir pilnīgi tukšs. Nekur nav jābūt un neviens nav jāsatiek. Bonusā līst stiprs lietus. Tikko vēl saņēmu uzaicinājumu uz darba interviju, kurai būs nepieciešams sagatavot portfolio. Ļoti patīk doma kaut ko šādu padarīt. Laikam jāiet uzvārīt šodienas otro kafiju.

Visādi citādi - šodien arī jūtos labāk. Vakardien man bija tik slikta pašsajūta, ka tas izčakarēja visu dienu. Sametās vēl pumpas. Turklāt slikti bija arī sunim, kas padarīja visu tikai vēl sliktāku. Knapi piespiedos vakar aizbraukt uz teātri, bet beigās, protams, priecājos, ka tomēr to izdarīju. Vienmēr šādās reizēs labāk ir piespiesties, jo grūtākā daļa vienmēr ir pats no mājas iziešanas akts. Tiklīdz tam slieksnim tiek pāri, tā jau paliek labāk un pēkšņi grūti iztēlojamais autobusa brauciens kļūst par realitāti. Šai atziņai gan sākumā bija pagrūti noticēt, bet tā ir taisnība.

divdabis @ 10:16am: asinsanalīzes
nopirku Ir digitālo abonementu (tikai 1 eur mēnesī akcija!), jo gribas izlasīt vairākas intervijas un atbalstīt vietējo žurnālistiku, kura ir sakarīga (ar dažiem ČP, bet visi mēs kļūdāmies. pieliku Sviestu Cibu home screen telefonā. biju uz asinsanalīzēm, nepagāja ne gandrīz trīs mēneši, lai saņemtos izdarīt to. tas ir čakars. pirmo reizi Gulbī norādīja, ka labāk paņemt stobru no viņiem, nevis pirkt aptiekā. okay, ņemšu vērā. nepatīk arī tā sajūta, kad izej ārā no mājām bez brokastīm un pēc tam, kad esi tās ieēdis, jūties jocīgi. aaa, un es nevaru rokaspulksteni uz kreisās rokas, jo tieši no turienes man ņēma asinis.

nelabrit @ 11:56pm: Šovakar biju uz medijos daudz pieminēto izrādi “Rīkojums Nr.2”. Kaut kā liekot kopā šos notikumus un manas pašas darba pieredzi publiskajā sektorā - mani nepamet visai depresīvas noskaņas par redzēto. Jā, tur bija arī pietiekami daudz jociņu, arī pelnītas iesmiešanas. Īpaši labi, protams, (pēc vēl salīdzinoši nesenā ex labklājības ministra gājiena) nolasījās alkohola lietošanas paradumu ainas. Tomēr par komēdiju šo izrādi īsti negribas saukt, jo tomēr šo politiķu personības tikai sagadīšanās pēc ir sanākušas smieklīgas. Vispār jau, lai kaut ko kopā cilvēki spētu saštukot un sataisīt (šajā gadījumā valsti), tad tāda kā brāļošanās ir vairāk, nekā nepieciešama. Tā teikt, kolektīva garam jābūt dzīvam.

Mani arī nedaudz nokaitināja, ka izteikumi krievu valodā netika tulkoti, jo cilvēki par tiem smējās, bet es krieviski tik labi nemāku un tāpēc tie jociņi man gāja secen. Tādā ziņā man patika izmantotais risinājums izrādē “Baltijas teļš”, kur subtitri tika ieintegrēti skatuves dekorācijās.

Vai tā bija nomelnošanas kampaņa Šleseram vai Lembergam? Es teiktu, ka pilnīgi noteikti, ka nē. Vispār teiktu, ka skatītājam, kurš neseko aktīvi līdzi politikai vai gados jaunam skatītājam, kas nav šos jautājumus iepriekš pastudējis, šī izrāde varētu būt visai abstrakta. Es arī izmantoju pārtraukumu, lai nodarbotos ar guglēšanu. Vienīgais par Lembergu - īsti nesapratu, kāpēc viņš tur runāja tik tizli. It kā viņam būtu pilna mute siekalu. Brīžiem nesapratu pat, ko viņš saka, lai gan manām ausīm tāmnieku izloksne diez gan pierasta. Tikko atradu youtube pat to runu, kas tika izrādē izmantota (https://www.youtube.com/watch?v=TkkqnEjxNSs) un viņš tur runā pat praktiski bez izloksnes. Vispār viņš tur tika attēlots nedaudz kā kaut kāds jampampiņš, bet viņš galīgi nav stulbs. Viņam tomēr ir vesela pilsēta pie jūras. Vēljoprojām.

Ja gribas piesieties par “politizēšanu”, tad varbūt iespējams piesieties noslēguma runai par to, kā tagad taču bez viņiem (oligarhiem) ir labāk, kas mani pārsteidza, jo viņi taču nekur nav pazuduši. Hallo? Šeit zvana kokrūpnieku lieta, IT sistēmu iepirkumi, wondersala un gan jau vēl kaut kas. Vai mēs vairs neesam aktuāli? Vai gadījumā vēl 5 mēnešus atpakaļ mums atkal nebija tā pati divu paralēlu koalīciju problēma? Tajā pašā laikā man šajā runā ļoti patika, ka tika iezīmēts, cik ļoti nodarbošanās ar politiku var salauzt cilvēku un neviens īsti laimīgs no tā ārā neiziet. (ammm, nu moš tikai Rinkēvičs? :D) No otras puses, ļoti svarīgi arī zināt ar ko tu tajā politikā ej kopā. Vispār to kopā būšanu un nebūšanu izrādē labi risināja arī scenogrāfiskie paņēmieni, jo aktieri tur lēkāja pa platformām, kas ar ļoti vienkāršiem aizslietņiem ļoti ātri ļāva izsekot līdzi, kur notiek darbība. Tomēr stāstāmais stāsts ir daudzlīmeņains un sarežģīts.

Visbriesmīgāk laikam jau bija redzēt, kā toreiz pamestie plāni atkal sāk aktivizēties īstenošanai, piemēram, zelta vīzas. Izejot no Dailes teātra, uz Brīvības ielas uzreiz sagaida milzīgs Šlesera un NA (btw viņus izrādē vienotība nosauca par fašistiem) plakāts, kas radīja ļoti īpatnējas sajūtas. Sajutu stipras galvassāpes pieres vidusdaļā. Varbūt labāk būtu bijis iet uz šo izrādi pēc vēlēšanām. Varbūt atkal pēc 3.oktobra šo izrādi būs skatīties vēl drūmāk.

Noslēgumā vēl tikai nedaudz par Zatlera tēlu - nuuuuu, arī briesmīga sajūta. Agrāk bija labi cienīts ārsts, tad iekāpa politikā neko sliktu baigi nedomādams, jo tomēr prezidenta amats ir taču tikai reprezentējošs, tikai un tikai... Atceros vienā LUSP kaut kādā seminārā viņš bija uzaicināts par runātāju. Pēc lekcijas viņš tirgoja savu grāmatu, kas man tolaik likās tik savādi. Valsts bijušajam prezidentam pašam jānodarbojas ar kaut kādu pašreklāmu un tirgošanu? Tagad pilnībā saprotu un godīgi sakot, lai gan izrādē viņš netika atspoguļots, kā baigi labs vai spēcīgs līderis, es tomēr pret viņa tēlu izjutu vislielāko empātiju un pārdzīvojumu.

Kopumā vispār jau tā kruti aiziet uz izrādi, kurā tiek spēlēti notikumi, kuri vēl nav noslēgušies un cilvēki, kuri vēl ir dzīvi un aktīvi savā darbā. Ja sanāk, tad noteikti iesaku aiziet. Ļoti arī ceru, ka taps vēl šāda tipa izrādes. Es labprāt aizietu arī uz izrādi, kuras centrā ir pats oligarhs.

pu4huxx @ 1:46pm: Šorīt mēģināju karamelizēt banānus iebiezinātajā pienā, tā veitā uzvārīju banānu ievārījumu (nepārprotiet, ievārījums sanāca labs - nedaudz garšo pēc baltās šokolādes, bet tas nebija mērķis…). Teorētiski man šķiet, ka tas tā pat ir iespējams, varbūt vajadzīga cita tehnika… vai kādam ir pieredze ar šo?

krissodze @ 9:51am: šis rīts ir - neaizrijies neapvemies

nelabrit @ 7:40pm: Beigās mana haltūra sanāca krietni īsāka, nekā plānots. Ienācu pilī un pirmo reizi šķiet pa ļoti ilgiem laikiem šeit ir tukšs bārs. Tikai teresē sēž divi vīrieši un rejošs liels suns. Sēžu lielajā dīvānā, dzeru aliņu, lasu grāmatu, jūtos īpatnēji, bet mājās īsti iet vēl negribas. Mājās arī nav tāda dīvāna, kurā iekrist.

nelabrit @ 3:40pm: Šodien pamodos nedaudz pēc 11:00, bet vakarnakt arī bija grūti iemigt. Daudz domāju par darbu, naudu, tuvākajiem plāniem, kā arī par mājās pieejamajām sastāvdaļām karstmaizēm. Galva šodien jūtas tāda tukša. Jāsaņemas vēl aiziet līdz Olimpijai un nopirkt tabaku. Beidzot atkal arī ir iespēja iziet caur A. Grīna bulvāra pagalmu, jo māja, kas tur bruka ir tagad nedaudz vairāk nostabilizēta un stalažas vairs nebloķē trepes, kas iziet uz Smiļģa ielas pie viesnīcas. Sirdī uzreiz prieciņš, ka kaut kas tomēr arī atgriežas ierastajā kārtībā. Gribētos tiešām kaut ko gudru ierakstīt, bet kaut kā tiešām nekas nenāk prātā. Lai gan noskaņojums it kā pareizais.

Vakardienu aizvadīju mierīgi, vakarā piehaltūrēju teātrī un pēc tam gāju pastaigāties ar sunci mūsu ierastajā maršrutā. Nē, vispār pirms pastaigas vēl izpildīju divas GTA5 misijas. Domāju, ka šis vakars iegrozīsies tieši tāpat, bet rītdiena gan solās būt interesantāka. Es vienkārši negribu rakstīt tikai par interesantām lietām. Es gribu iemācīties pierakstīt arī garlaicīgās dienas.

nelabrit @ 2:18pm: Tikko uzvārīju savu otro kafijas krūzīti un jūtos labi. Jau otro dienu pamostos ap 9:00 un ļoti ceru, ka tas tā arī turpināsies. Nav gluži tā, ka man būtu, ko darīt no rītiem, bet man ļoti patīk doma, kurā es pieturos pie "klasiska" režīma. Turklāt, ja es atrastu darbu, kas no manis atkal pieprasītu 9-5 režīmu, tad nebūtu briesmīgi jāpielāgojas. Grūti noticēt, ka nu jau būs apritējuši divi mēneši kopš esmu šādā brīvgaitā. Domāju, ka tas man nācis tikai par labu. Patiesībā biju iztēlojusies, ka man būs vairāk brīva laika, nekā tas ir. Man vēl ir pietiekami daudz ieplānotu lietu, kurām nav pat sanācis pievērsties, bet tas arī ir normāli. Principā viss ir normāli un šķiet tieši ar to man ir nedaudz grūti, jo ļoti ilgu laiku atrados tādā nenormālijā, ka tagad jūtos līdzīgi, kā ejot pie fizioterapeita pēc kaula lūzuma.

Vakar biju pastaigāties pa ķīpsalu un ciemos. Tur mani pacienāja ar ļoti garšīgu piparmētru saldējumu. Naktī ejot mājās sapratu, ka savas vasaras pārgājienu kurpes varu droši apmainīt pret savām starpsezonas čībiņām. Tā kā kokiem jau paliek dzeltenas lapas, tad īpašu pārdzīvojumu par šo arī neizjūtu. Patiesībā man šī slāņošanās pat tīri labi patīk.

krissodze @ 5:18am: nesaprotu, kāpēc kāds vēl nav ieskenējis visu Kentauru grrrrr

nelabrit @ 10:23am: Šorīt pamodos no aukstuma ap plkst. 9:00. Vārīju kafiju un pie plīts sildīju pirkstus. Nedaudz apdomājos un sapratu, ka pēc apkures tomēr vēl neilgojos. Drīzāk, ja man mājās būtu krāsns vai kamīns, tad labprāt to šodien iekurtu. Varētu uzvilkt kājās tad tādas pūkainas zeķītes un sēdēt pie tā. Nekas, tā vietā toties varu tagad izbaudīt mitruma savācēja dūkoņu. Šodienas plānā ir beidzot saņemties aizstibīties uz laundromātu, kā arī vakarpusē ieplānota viena tikšanās. Vispār esmu varbūt pārāk kārtīgi aizplānojusi šo un nākamo nedēļu. No otras puses atkal domāju, ka varbūt tomēr tas ir labi, tomēr ziema taču kādā brīdī arī pienāks.

Vakar pēcpusdienā biju pastaigā pa grīziņkalnu, lielajiem kapiem un miera ielu. Savukārt tuvāk uz nakts pusi pārgāju pāri salu tiltam un izstaigāju jauno daugavas promenādi. Tas vispār nebija pārāk plānoti. Vienkārši iekāpu 8A tramvajā, kurš izrādījās gāja uz depo ķengaragā (?). Priekš kam vispār likt klāt numurus?

Vēl gāju gar nacionālo bibliotēku un domāju, ka grozi, kā gribi, bet dienas beigās tā tāpat ir tikai ļoti liela ļoti pelēka ēka. Ik pa laikam iedomājos, ka varētu kaut kad saņemties un aiziet "pastrādāt" no turienes, bet šis plāns īsti nav īstenojies, lai gan agrāk turp devos ļoti bieži. Visaktīvāk gan laikam vidusskolas laikā. Šogad gan arī tieši sanācis atkal vairāk pievērsties tā laika interesēm. Tas man pagaidām tīri labi patīk dzīvē. Tikai es vairs neticu sakritībām.

krissodze @ 6:51am: instagrams savu sākotnējo esenci - jeb tās publikācijas sev lapā - ir pazaudējis pilnībā. Kopš viņi ieviesa to bezgalīgo lenti, kuru nevar izskrullēt un kura ir pilnībā sajaukta ar visu iespējamo pasaules sūdu, tur principā ir ļoti grūti jebkam sekot līdzi. Es gaidu, kad ES viņiem uzliks visus iespējamos sodus, jo šis ir vienkārši skumji.

krissodze @ 12:56am: Viens naktī pēc svētdienas. Godīgi sakot, nezinu ko tagad darīt. Varētu iet dzert vīnu, ja būtu kur. Bet I gnjau beidzies un pārējie laikam guļ. Neaizmigšu vēl vismaz divas stundas.

buzmura @ 12:03am: nevaru aizmigt, jo domāju par visu to, kam nepiekrītu

nelabrit @ 3:24pm: Šorīt nesanāca normāli pagulēt. Sākumā cēlos, jo bija sapūties vēders, pēc tam mani uzmodināja stiprs lietus un krītošas ozolzīles. Kamēr rakstu šo ierakstu, dziest manas pusapēstās brokastis - olas, maizīte un bekons, bet manai šī rīta jau otrajai kafijas krūzei gan nekas slikts nenotiks. Es pat būtu gatava uzreiz pēc tam uztaisīt vēl trešo, it kā tas varētu palīdzēt ar pelēkumu.

Šodienas plānā bija divas tikšanās, bet vienu jau sanāca pārcelt uz rītvakaru. Citkārt mani kaitina laiku pārcelšana, bet šodien izjūtu par to atvieglojumu. Vispār labprāt visu šodienu nogulētu, lai vakarā varētu ar mierīgu sirdi iet atkal gulēt. Tomēr šai iegribai, protams, pretošos. Nākamās divas nedēļas ir atkal kārtīgi aizpildījušās ar visādām lietām un sarunām, lai gan biju sev nosolījusies piebremzēt un censties ieplānot arī "brīvās" dienas. Reāli nesaprotu, kā man agrāk izdevās šo visu vēl savienot ar darbu. Nav brīnums, ka biju tik sagurusi. Citreiz ar draugiem mēdzam nedaudz iegremdēties pirms-covid/covid-laika atmiņās un tad es vispār sevi vairs neatpazīstu. Tad man varēja būt studijas, pašpārvalde, nakts maiņu darbs, citas haltūras un vēl visa socializēšanās, kā arī vēl socializēšanās veidošana. Tagad tas viss šķiet jau briesmīgi tālu un arī kaut kādā mērā pat neprātīgi (un atļaušos klusiņām arī piebilst, ka nevajadzīgi). Ja tagad mēģinātu tādā režīmā dzīvot, man šķiet, ka mans ķermenis vienkārši izslēgtos, kas ir ļoti labi, jo, manuprāt, tā maukt galīgi nav nevienam vajadzīgs. Vajag vairāk domāt par ilgtermiņu.

Vakardien paliku mājās un nodarbojos ar xbox un datora skaļruņu savienošanu, kas bija briesmīgi čakarīgi, bet beigās man izdevās un tas pat nebija tik sarežģīti. Jāatzīst, ka tas mani aizrāva pat nedaudz vairāk par pašām videospēlēm. Pēc tam izgāju savā jau pierastajā nakts pastaigas maršrutā, bet Nameja krastmalā notika kaut kāds liels korporatīvais pasākums un tur bija neadekvāts mašīnu daudzums.

buzmura @ 10:52am: pamodos - lietus pilienu pakšķēšana uz palodzes.
šodien gribu kaut kur doties, doties lietus pastaigā un dažādu iestāžu apstaigāšanā.
bet vispār nezinu, ko darīt ar savu dienu.