pilnīgi un galīgi noteikti es esmu sviests. lauku. tāds kārtīgs.
es tīk ļoti neko nesaprotu. bet vai vajag saprast? man patiešām nelīdzēja manas brīvdienas paštaisītās. tās bija nenoliedzami jaukas un feinas. man patiešām patika. bet nepietika.
bet bija skaisti.
sākot ar ret ōpjiem, kuri nebrauca ātrāk par 90 km/h, tādējādi līdz jaunmārupes pagriezienam mēs braucām diezgan apnicīgi nomocoši ilgu dienas daļu. bet tad jau bija labāk. un Kāļu lielā rūpēšanās par mums. uh! pilnīgi neērti metās. jā.improvizācija gan viņiem nebija izdevusies. toties Gaujā alus gan ir labs. un Nora daiļi māk skriet. vēl arī Rīga ir pilsēta, kur ierodoties, man ir mūžīgi nolemts satikt jebšu ieraudzīt Jāni ar visai pārsteigtu sejasizteiksmi. visai aizraujoši. un Jelgavas katedrālē ap 10iem no rīta varēja satikt māsas tūristes. [vēl joprojām nesaprotu, kāpēc ņēmām līdzi guļammaisus] un stopēšana arī bija jautra - sākot jau ar emo čali blakus mammai, kurš pārslēdza radio stacijas no latvijas radio 2 prom, turpinot ar pīsadzērušo, kurš apjautājās, vai kādai no mums nav tiesības, un daudz runāja, un aizveda mūs līdz Saldum [ ak jā! viņam bija šainī volvō! :D], tālāk līdz Skrundai nonākot ar krutu suzuki, un tad vēl ļoti nekrutā mašīnē braucot, kur man nedaudz besīja čalis, kurš priekšā sūca alu. man tas šķita nedaudz pretīgi tomēr. bet kopumā jauki.
eh.
un man nāk miedziņš. ļoti ļoti.
[atkal redzēju latvju slaveno kinomākslas šedevru Rīgas Sargi. manuprāt, līdz līmenim, kāds bija Padomju laikā [ lai nu kas, bet kinofilmu kvalitāte tad bija laba.], vēl daudz darba. man tas neliekas kaut kas super īpašs. es, protams, atvainojos.]
jā. un neliekuļojot sacīšu, ka šorīt visi man besīja. nezinu, kā tagad ir.
un kvadrātsakņu skaidrošana Annijai ir visai apgrūtinoši. [ atmetiet, jel, ideju par manis saistīšanu ar skolotāja amatu!]

dīvains garastāvoklis šodien.
 sākot ar to, ka šodien beidzot aizčāpoju un satiku rūtiņbiksi un jutos patiešām labi [ok. ja neskaita manu kontuzēto smadzeni]. un zīmulis - jeijē! tas ir kaut kas!
toties visu šo fantastisko sajūtu kaut kādā mērā sabojāja ierašanās pagrabiņa. eh. varbūt vienkārši esmu pārāk aprobežota. nez.
un vēl es šodien secināju, ka patiesībā ir vēl mazāk cilvēku, kuriem varu teikt to, ko domāju, nekā iepriekš biju iedomājusies. - bet nekas. tas labi to saprast.
ak, jā! vēl mani nomāc ģeniāli jautājumi:
[2009.01.25. 20:24:28] māsa Baiba. saka: i just tought, if i`m going to hell anyway, why can i do everything i want to? un vispār attaisnojums šim visam murgam ir jau vārdos diezgan sen pasacīts!
[2009.01.25. 21:22:48] māsa Baiba. saka:man ir smadzenes izmaltas caur gaļmašīnu un esmu visai nesakarīga, piedod.
anyway, ar mani nav labi. kaut vai uz mirkli, bet tomēr. nožēlot pamešanu. tas nebija labi. nee. tā nav labi!
es izvēlos dzīvot to, ko vēlos, nevis to, kas man paredzēts kaut kādu pārgudru cilāku smadzenē! man patiesībā ir apnicis darīt to, kas man nepatīk. kāpēc tas būtu jādara? tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts? un kas tad izdomāja pieņēmumus?
nē nē nē. manis šeit nav.