dīvains garastāvoklis šodien.
 sākot ar to, ka šodien beidzot aizčāpoju un satiku rūtiņbiksi un jutos patiešām labi [ok. ja neskaita manu kontuzēto smadzeni]. un zīmulis - jeijē! tas ir kaut kas!
toties visu šo fantastisko sajūtu kaut kādā mērā sabojāja ierašanās pagrabiņa. eh. varbūt vienkārši esmu pārāk aprobežota. nez.
un vēl es šodien secināju, ka patiesībā ir vēl mazāk cilvēku, kuriem varu teikt to, ko domāju, nekā iepriekš biju iedomājusies. - bet nekas. tas labi to saprast.
ak, jā! vēl mani nomāc ģeniāli jautājumi:
[2009.01.25. 20:24:28] māsa Baiba. saka: i just tought, if i`m going to hell anyway, why can i do everything i want to? un vispār attaisnojums šim visam murgam ir jau vārdos diezgan sen pasacīts!
[2009.01.25. 21:22:48] māsa Baiba. saka:man ir smadzenes izmaltas caur gaļmašīnu un esmu visai nesakarīga, piedod.
anyway, ar mani nav labi. kaut vai uz mirkli, bet tomēr. nožēlot pamešanu. tas nebija labi. nee. tā nav labi!
es izvēlos dzīvot to, ko vēlos, nevis to, kas man paredzēts kaut kādu pārgudru cilāku smadzenē! man patiesībā ir apnicis darīt to, kas man nepatīk. kāpēc tas būtu jādara? tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts? un kas tad izdomāja pieņēmumus?
nē nē nē. manis šeit nav.