ir tik daudz vārdu, ko mēs sakām, lai uzmundrinātu viens otru. liktu pasmaidīt kādām. uzlabotu omu noskumušajam, parādītu ceļu kādam, kas ir apmaldījies sevī.
un pēdējā laikā bija kādu drusku sanācis dzirdēt.
anyway. stāsts nav par to.
vakar es atkal sāku smaidīt. arī iekšēji.
un atlika tikai puisim, kurš runāja lauzītā latviešu valodā [tik ļoti, ka gribējās teikt, lai labāk ar mani runā krieviski (bet es noturējos)], paskatā kaut kur uz ebreju pusi... bet arī izskatam un valodai nav nozīmes. vārdu sakot, atlika vien viņam pateikt 3 vārdus. citam tie šķitīs smieklīgi, citam pašsaprotami, bet, kad viņš pateica "Dievs Tevi mīl", es atkal sāku smaidīt.
Dievs mīl arī Tevi, draudziņ.
kaut kā tā.
paldies par uzmanību!