šī brīža sajūtas, apjūtas, nojūtas un visas tās citādās jūtas, manuprāt, ļoti labi izteiktas vēstulē Jolim:
jā. Jelgavas dzīve nedaudz tā biedē, ja tā var teikt. esmu nedaudz
nogurusi no tā visa. kaut kā saprotu, ka tas galīgi neder. tāpēc
mēģināšu atrast darbiņu vai ko tādu, lai man ir aizņemtas dienas arī ar
kaut ko jēdzīgu. vispār pietrūkst tās mājās būšanas. visu vasaru tā it
kā nekā nedaru, bet tad atkal saprotu, ka pa mājām esmu pavisam maz.
visu laiku kaut kur braucu, kaut ko daros. gribās mieru, atpūtu tagad.
bet Jelgava laikam šobrīd man to nepiedāvā. vispār gribās aizbraukt prom
no visa, kas ir apkārt, pavisam pavisam. padzīvoties vienai, tā lai sāk
pietrūkt cilvēku apkārt. lai sāk cilvēki pietrūkt.
[šeit seko izdzēstais teksts, kam īsti nav nozīmes] nav pareizi.
bet sirsniņa šobrīd kārto citas lietas[citas lietas ir tās, kas tiešā mērā nav saistāmas ar ļubovj], ja tā var teikt. besīju es sev,
bet šobrīd jātiek galā ar Liepāju un Liepājas draudziņiem, kurus atkal
pilnā sastāvā satikšu uz Ziemassvētkiem tikai. cerams. vispār par tām
visām pasaules un manām lietām nepārtraukti nāk virsū raudiens. sajūta
tāda, ka no viņiem atvados uz krietni ilgāku laiku un man viņi visi ir
tik ļoti mīļi un vajadzīgi. āh. un tad vēl visādi parastie draudziņi, ar
kuriem gribētos atkal pasēdēt un parunāt par random lietām, bet tā īsti
nesanāk laika. pasaule sauc. bet tas jau ir tā normāli - es pat saku,
ka tā vajag - pasaulē pabūt. vienīgi tā pretīgā sajūta, ka viņus arī
vari nesatikt pēc tiem pāris mēnešiem. žēl, ka vien nezinu, kāpēc tāda
sajūta ir.
dīvainas tās domas, garastāvoklis šobrīd.
