šī brīža sajūtas, apjūtas, nojūtas un visas tās citādās jūtas, manuprāt, ļoti labi izteiktas vēstulē Jolim:
jā. Jelgavas dzīve nedaudz tā biedē, ja tā var teikt. esmu nedaudz nogurusi no tā visa. kaut kā saprotu, ka tas galīgi neder. tāpēc mēģināšu atrast darbiņu vai ko tādu, lai man ir aizņemtas dienas arī ar kaut ko jēdzīgu. vispār pietrūkst tās mājās būšanas. visu vasaru tā it kā nekā nedaru, bet tad atkal saprotu, ka pa mājām esmu pavisam maz. visu laiku kaut kur braucu, kaut ko daros. gribās mieru, atpūtu tagad. bet Jelgava laikam šobrīd man to nepiedāvā. vispār gribās aizbraukt prom no visa, kas ir apkārt, pavisam pavisam. padzīvoties vienai, tā lai sāk pietrūkt cilvēku apkārt. lai sāk cilvēki pietrūkt.
[šeit seko izdzēstais teksts, kam īsti nav nozīmes] nav pareizi. bet sirsniņa šobrīd kārto citas lietas[citas lietas ir tās, kas tiešā mērā nav saistāmas ar ļubovj], ja tā var teikt. besīju es sev, bet šobrīd jātiek galā ar Liepāju un Liepājas draudziņiem, kurus atkal pilnā sastāvā satikšu uz Ziemassvētkiem tikai. cerams. vispār par tām visām pasaules un manām lietām nepārtraukti nāk virsū raudiens. sajūta tāda, ka no viņiem atvados uz krietni ilgāku laiku un man viņi visi ir tik ļoti mīļi un vajadzīgi. āh. un tad vēl visādi parastie draudziņi, ar kuriem gribētos atkal pasēdēt un parunāt par random lietām, bet tā īsti nesanāk laika. pasaule sauc. bet tas jau ir tā normāli - es pat saku, ka tā vajag - pasaulē pabūt. vienīgi tā pretīgā sajūta, ka viņus arī vari nesatikt pēc tiem pāris mēnešiem. žēl, ka vien nezinu, kāpēc tāda sajūta ir.

dīvainas tās domas, garastāvoklis šobrīd.