es vairs īsti nezinu, ko gribu [ kaut gan to īsti nekad neesmu zinājusi]
un jā. man ir smagas pašapliecināšanās problēmas, kuras ik pa brīdim ir ļoti redzamas. izteiktas, patiesi.
un vēl. man pārāk ātri viss apnīk. pat dzīve man jau ir paspējusi apnikt.
un būt autsaideram savā ģimenē vienmēr ir bijis uzjautrinoši. tikai ar laiku tas sāk nedaudz ietekmēt cilvēka psihi. un man patiešām besī cilvēki, kuri saka, ka zina, kā jūtos, ko domāju, ka saprot mani ļoti labi. nekā jūs nesaprotat, jaukumi! es tik bieži neesmu es. izliekos. jo patiesā Baiba kaut kad nomira. tikai es īsti nepamanīju kad. un viņu neviens tā patiesi neiepazina. arī es ne. kaut kā viņas balss tika apklusināta. un tagad tik daudzās maskas ir sākušas kļūt par seju. un šī seja ir neglīta. nebaudāma. sākotnēji to tā nevar pamanīt. bet, ja ieskatās kārtīgāk, zinātnes radītais kropļojums ir acīm redzams. bet sirds jau ir palikusi. un viņai ir grūti sadzīvot ar masku. bet maska savukārt neļauj sirdij likt par sevi manīt. bet reizēm sirds liek par sevi manīt. un tieši tad viņa mēģina ieskaidrot, ka nepazīstat jūs viņu, bet cilvēki ir jau ir stūrgalvīgi!
un man šķiet, ka es būšu viens no tiem pasaules laimes meklētājiem, kas apzinās, ka nekad to neatradīs, bet turpinās meklēt, jo cita mērķa dzīvē nebūs. jo mājas, kur atgriezties, liksies kā tāds ideālās pasaules radīts tēls, kas patiesībā nemaz neeksistē. arī mīlestība kaut kādā ziņā liksies abstrakta. ja vien es tik ilgi izvilkšu.
skriet ar galvu sienā laikam ir mana profesija.
varbūt arī tāpēc es tik daudz neriktīgi domāju - vienkārši smadzenes ir pārlieku apdauzītas.