he. viss atkariigs no taa, kaa to uztver. rakstiitaa tekstaa nav intonaacijas, nav cilveeka sejas. sapratu.

(Reply to this) (Thread)

laika gaitā cilvēku iepazīst un arī rakstītajā redz mīmiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmmm. interesants apgalvojums, bet tad ir ljooooti labi jaapaziist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams. Rakstītajā ir iespējams neskaitāmas reizes ko mainīt un labot, bet ir gadījumi, kad galvā dzirdi tekstu, kas tiek rakstīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kursos lektore apgalvoja (es nesaku teica, staastiija, jo tas pieshkjir uzreizi viennoziimiigumu, jo uzskatu, ka lai kaa izpeetiits, lai kas peetiijis, ir arii citas patiesiibas), ka dzeju rakstot jaanonaak transaa, vot, tad naak no iekshaam, bet tas ir transs, izdomaata realitaate, pussapnis, gribeeta varbuutiiba. es nez vai tur var redzeet patiesu miimiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas laikam ir citādāk. jāgaida mūza.

(Reply to this) (Parent)