|
|
|
Maijs 15., 2006
19:15
pašā rīta agrumā migla visu apņēma tik jauki, ka pat neticējās, ka ir tik dzestrs un agrs.
māte centās samīļot savu dēlu pa ceļam uz skolu. viņš vēl/joprojām spurojās pretim. laikam sakautrējās spožajā saulē un kastaņziedu spīdumā.
ir biresmīgi tēlot un izlikties.
|
22:49
Šovakar pamanīju ceriņus. Nē, es tos nepamanīju. Pastaigājoties es uzskrēju to smaržai. Saldi reibinoša. It kā nekas neparasts vai īpašs. Bet vakara aizsegā tas lieliski uzlādē. Blakus tam, ka visu laiku cilvēki ir pārņemti ar sevi, citiem, problēmām, dusmām, vainīgo meklēšanu (droši vien arī veselu lērumu labām lietām, bet tās jau parasti paliek nepamanītas), ir tik aizkustinoši pievērsties kam vienkāršam un pavisam atrautam no sevis. Paslēpties ceriņu krūmā. Ir tikai ceriņi un mirklis, nekā cita. Laikam tas tik ļoti vilina, jo ļauj noslēgties no visa cita.
Garastāvoklis:: gribu raudāt kā bērns
|
23:30
tikko izdomāju, ka man šusmīgi patīk ārā žāvēta gultasveļa. tikko uzklāta. auksta. tāda, kas smaržo pēc pavasara. vai ziemas.
bet vēl vairāk man patīk gultasveļa, kas smaržo pēc tā, kurš gulējis tev blakus.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |