|
|
|
Maijs 15., 2006
uwa | 22:49 Šovakar pamanīju ceriņus. Nē, es tos nepamanīju. Pastaigājoties es uzskrēju to smaržai. Saldi reibinoša. It kā nekas neparasts vai īpašs. Bet vakara aizsegā tas lieliski uzlādē. Blakus tam, ka visu laiku cilvēki ir pārņemti ar sevi, citiem, problēmām, dusmām, vainīgo meklēšanu (droši vien arī veselu lērumu labām lietām, bet tās jau parasti paliek nepamanītas), ir tik aizkustinoši pievērsties kam vienkāršam un pavisam atrautam no sevis. Paslēpties ceriņu krūmā. Ir tikai ceriņi un mirklis, nekā cita. Laikam tas tik ļoti vilina, jo ļauj noslēgties no visa cita.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |