solis pretī izaicinājumam -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Marts 7., 2009

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
17:22
Savs žetonvakars man likās tik briesmīgi svarīgs, bet vakar nekādi nesapratu, kāpēc tādā pasākumā jāskan valsts himnai un vispār kāda jēga tam visam. Tikpat labi to visu varētu darīt izlaidumā.

Sākumā domāju, ka man būs jākaunās no mammas ķiķināšanas, bet beigās pati par visu uzjautrinājos - pasākumu sabojā tikai skolotāju pārnopietnā izturēšanās.

Kopumā pasākums bija ļoti jautrs, tomēr kā punkts uz i bija tad, kad trešā stāva gaitenī lūkojos uz zāli un pēkšņi pamanīju māsu, kura, kā visus skaistumkonkursos redzētās dāmas, viņas izsaucot, ķer pie sirds un plāta muti: ak, vai tiešām es! Vēl tik trūka, lai viņa sāktu teikt kaut ko par to, ka vēlas mieru visā pasaulē. Šķiet, ka Baiba gan negorījās - zināja, ka ir to pelnījusi, h.

(3 pogas jau mētājas | došu pogu)

Comments:

[User Picture]
From:[info]la
Date:7. Marts 2009 - 17:36
(Link)
Sākums bija pārāk nopietns, bet priekšnesums jau biaj foršs, ne tā? :)
Nu nebija tak tik traki ar mani. bu.
[User Picture]
From:[info]bai_bai
Date:7. Marts 2009 - 19:52
(Link)
ak, ieturētā baiba. :D
From:[info]lana_saule
Date:8. Marts 2009 - 20:00
(Link)
Šī bija tā retā reize, kad mamma bija gana solīda, ko gan nevar teikt par vecāko meitu un viņas pavadoni. Tā gan. Tā nebija ķiķināšana, bet gan klaja ņirgāšanās par paidegogiem. Fui!

> Go to Top
Sviesta Ciba