|
|
|
Marts 7., 2009
uwa | 17:22 Savs žetonvakars man likās tik briesmīgi svarīgs, bet vakar nekādi nesapratu, kāpēc tādā pasākumā jāskan valsts himnai un vispār kāda jēga tam visam. Tikpat labi to visu varētu darīt izlaidumā.
Sākumā domāju, ka man būs jākaunās no mammas ķiķināšanas, bet beigās pati par visu uzjautrinājos - pasākumu sabojā tikai skolotāju pārnopietnā izturēšanās.
Kopumā pasākums bija ļoti jautrs, tomēr kā punkts uz i bija tad, kad trešā stāva gaitenī lūkojos uz zāli un pēkšņi pamanīju māsu, kura, kā visus skaistumkonkursos redzētās dāmas, viņas izsaucot, ķer pie sirds un plāta muti: ak, vai tiešām es! Vēl tik trūka, lai viņa sāktu teikt kaut ko par to, ka vēlas mieru visā pasaulē. Šķiet, ka Baiba gan negorījās - zināja, ka ir to pelnījusi, h.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |