- 28.1.16 20:25
-
šīs rindas rakstu no sava nu jau sačiņītā datora.
maz pa mazām viss, kas sabrucis tiek celts no jauna.
ļoti patīk atkusnis. tik ļoti, ka ir vienalga visa slīdēšana, uz galvas krišana un peldēšana caur peļķiem un dubļu brišana.
jāsaņemas mājas darbiem un darba darbiem
jūtos priecīga un iedvesmota
to kas notiek manī aiz dienām un darbiem pašreiz nesaprotu. es nezinu vai tā gaišā plūstošā straume vēl ir vai apsīkusi, bet tukšumu nejūtu, šobrīd nav arī taustāmu, nepanesamu ilgu vai vajadzības pēc klātbūtnes.
varbūt beidzot esmu pieņēmusi savu vientulību, jo man nevaig tādu mīlestību kā dienu putās.
ir viegli būt vientuļam, ja blakuss ir draugi.