- 14.9.15 23:50
-
eh, ja tie dārzeņi paši varētu samizoties un sagriezties, tad uzcept to sautējumu būtu viegli.
izvēles jau nav, citādi rīt nebūs ko ēst un tā nav laba sajūta.
tad kad tas viss tur šmorējās un smaržojās, tad dzīve šķiet skaista un tas nekas, ka atkal viens gan telpā gan laikā
tā ir tāda pašpietiekama baudpilna vientulība. kad vispār tādu pirms šī gada esmu piedzīvojusi? kaut kad studīju naktīs bliežot kursadarbus, jo tas vienmēr bija pēdējais brīdis vai brīdis aiz.
mūzika, smarža
ja es būtu kaķēns, murrātu.