- 12.2.15 13:22
-
šodien varēju piecelties, toties sastrīdējos ar Baņutu. Tā kā viņa nebija pierunājama uz to ka viņas zābakus mazgāšu vakarā nevis tagad, kopā ar saviem, tad ateicos pirkt jebkādu gardumu paceļam uz dārziņu. tā mēs stāvējām pieturā, Baņuta, kura neapstādamies kliedz mammu es gribu ēst un es drūmi raugoties pāri namu jumtiem. teicu, ja tas nebeigsies atdošu pirmajam cilvēkam, kurš apjautāsies, kāpēc viņa raud. garām gāja vecs vīrs, viens no tiem balto tēvu tipāžiem, kas pasaka īsto lietu īstajā brīdi tāpat vien ejot garām, uzjautājot pašai Baņutai, kāpēc raud, ka ieliks līdzi somā, tad iestājās miers un turpmāku domstarpību mūsu starpā nebija, izkāpjot no tramvaja vēl tomēr pārjautāja vai tiešām neko nenopirkšu, teicu ka šodien točna nē.
Tādas lūk spēka un teritoriju spēlītēs.
bet vispār manī ir ļoti daudz negācijas un ļoti maz mīlestības, bet vismaz kustēties cenšos.
gatavojos izcili pretīgam posmam līdz maija sākumam, bet tā kā nomirt uz pasūtījumu nevar (un arī ir bail) nāksies izturēt un ir jau visādas labas un interesantas lietas, tikai kādas nejaukas bioķīmijas dēļ tās nesagādā prieku.
var smaidīt mākslīgi.