- 25.1.15 13:45
-
sapnī mēs bijam iemanijušies ceļot starp divām pasaulēm, caur kāda veca kultūras nama kāpņutelpu un ventilācijas šaktām, veikli tajās ielecot un izslīdot uz otru pasauli, bet kādu dienu viena pasaule pārvētās sūdos, jo bija pienācis laiks pēc kura visi meli kļūst par sūdiem sašķīst un nopil. mēs atkal kā ierasts skrējām uz vecās pasaules ieieju, bet tur pretī plūda kanalizācija. mēs atgriezāmies tajā pasaulē, kurā bijām pēkšņi iespundēti, draugi bija nokavējuši vilcienu, ar kuru gribēja doties tālākā ceļojumā un mēs uz perona sēdējām un domājām kā nokļūt mājās un uz darbu, kur varēja tikt tikai caur to pasauli, kas tagad bija milzīga kanalizācijas bedre un visi priekšmeti vai domas, kas mums bija un bija meli pārvērtās un nopilēja zemē, bet mēs skatījāmies tablo un zinājām, ka mums ir jānokļūst uz pēdējo kvadrātiņu, uz kuru mums pārdeva biļetes, jo zināja, ka tiksim un tai bija jābūt taisnībai, citādi tas nopilētu zemē un tad garām gāja Gita un teica atnāziet 12os uz to kalnu es zinu ceļu.
mēs aizgājām uz kalnu un apsēdāmies un tad zvanīja telefons, zvaija Gita un pulkstenis tajā rādija tieši 12:00 un es pamodos šajā realitātē, kurā patiešām zvanija Gita un pulkstenis bija 12:00
un tās pasaules tagad šķiet tik pat reālas kā šī.